Saeimas Ārlietu komisija ceturtdien, 23.jūlijā, izplatījusi paziņojumu, pieminot Samnera Velsa deklarācijas 80.gadadienu.
1940.gada 23.jūlijā ASV valsts sekretāra vietnieka Samnera Velsa parakstītā deklarācija apliecināja stingru iestāšanos par brīvību, neatkarību un tautu pašnoteikšanās tiesībām, nosodot Baltijas valstu vardarbīgo inkorporāciju Padomju Savienībā. Deklarācija kļuva par pamatu ASV politikai pusgadsimta garumā, neatzīstot Baltijas valstu aneksiju un inkorporāciju PSRS sastāvā, teikts paziņojumā.
Kā norādīts paziņojumā, Samnera Velsa deklarācija nodrošināja starptautisko ietvaru Latvijas de jure pastāvēšanai visā padomju okupācijas periodā un pēc tam sekojošajai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstiskās neatkarības faktiskajai atjaunošanai 1991.gadā. No 1940.gada līdz pat Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai pusgadsimtu vēlāk Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogi turpināja plīvot Vašingtonā, un, kā uzsvērts paziņojumā, Baltijas valstu tautas turpināja ticēt brīvai un suverēnai savu valstu nākotnei.
“Velsa deklarācija šodien ir aktuāls un nozīmīgs atgādinājums par starptautisko tiesību principu nozīmi un atgādina iestāties pret katru vardarbību, vienalga, vai to īsteno, lietojot varu vai varas lietošanas draudus. Šie principi – demokrātija, drošība un valstu teritoriālā integritāte – mūs vienoja gan 1940.gadā, gan arī šodien, un mūsu pienākums ir konsekventi iestāties pret jebkādu agresiju un nekad neatzīt ar spēku sagrābtu teritoriju pretlikumīgu aneksiju,” norāda Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols.
Paziņojumā pieminēta arī 2018.gada 25.jūlijā ASV pieņemtā Krimas deklarācija, kurā uzsvērta ASV politika – neatzīt ar spēku sagrābtu teritoriju pretlikumīgu aneksiju. Latvija atzinīgi vērtē un atbalsta šo ASV nostāju, pauž R.Kols.
Tāpat Ārlietu komisija paziņojumā norāda, ka 80.gadadienā kopš pieņemta Samnera Velsa deklarācija, vienlaikus tiek svinēta neatkarība un godināti tās nodrošināšanai nestie upuri.
Paziņojumā novērtēts ASV sniegtais ieguldījums un neatsveramā loma kā Latvijas, tā visas Eiropas drošības stiprināšanā. Latvija lepojas, ka ir starp tām NATO dalībvalstīm, kuras aizsardzībai atvēl vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta, lai tādējādi kopā ar sabiedrotajiem īstenotu kopīgo redzējumu par Eiropu – mierpilnu, vienotu un brīvu.