Prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka pirmdien paziņos, ka ASV piemēros 25% muitas tarifus visam tērauda un alumīnija importam, tostarp no Kanādas un Meksikas, kā arī vēlāk šonedēļ noteiks citus importa nodokļus.
“Jebkuram tēraudam, ko ieved ASV, tiks piemērots 25% tarifs,” viņš teica žurnālistiem svētdien, runājot lidmašīnā Air Force One, kad viņš lidoja no Floridas uz Ņūorleānu, lai piedalītos Super Bowl spēlē. Uz jautājumu par alumīniju viņš atbildēja: “Arī alumīnijam”, liekot noprast, ka arī uz tiem attieksies tirdzniecības sankcijas.
Tramps arī atkārtoja, ka paziņos par “savstarpējiem tarifiem” – “iespējams, otrdien vai trešdien” -, kas nozīmē, ka ASV piemēros ievedmuitas nodokļus produktiem gadījumos, kad cita valsts būs noteikusi nodevas ASV precēm.
“Ja viņi mums uzliek 130%, bet mēs viņiem neuzliekam neko, tas tā nepaliks,” viņš sacīja žurnālistiem.
Trampa komentāri ir jaunākais piemērs viņa gatavībai draudēt ar importa nodokļiem un dažos gadījumos tos arī noteikt. Tarifi tiek ieviesti daudz agrāk viņa prezidentūras laikā nekā iepriekšējos četrus gadus Baltajā namā, kad viņš par prioritāti izvirzīja nodokļu samazināšanu un regulējuma atcelšanu.
Tramps pārmaiņus ir teicis, ka importa nodokļus viņš uzskata ne tikai par līdzekli, lai piespiestu piekāpties tādos jautājumos kā imigrācija, bet arī par ieņēmumu avotu, kas palīdzētu samazināt valdības budžeta deficītu.
ASV prezidents nepiedāvāja nekādu sīkāku informāciju par tērauda un alumīnija nodevām vai savstarpējiem tarifiem. Tramps jau iepriekš draudēja ar 25% importa nodokļiem visām precēm no Kanādas un Meksikas, lai gan tikai pirms nedēļas viņš tos apturēja uz 30 dienām. Tajā pašā laikā viņš turpināja pievienot 10% nodokļus importam no Ķīnas.
Tomēr piektdien viņš paziņoja, ka atliks arī tarifus miljoniem mazo paku – bieži vien no tādiem ātrās modes uzņēmumiem kā “Temu” un “Shein” – līdz brīdim, kad muitas amatpersonas varēs izdomāt, kā tos piemērot. Mazie iepakojumi iepriekš bija atbrīvoti no tarifiem.
Trampa jaunākās piezīmes ir izraisījušas tūlītēju satraukumu no dažu pasaules tirdzniecības partneru puses. Dienvidkorejas prezidenta pienākumu izpildītājs Čoi Sangmoks pirmdien sasauca sanāksmi ar valsts augstākajām ārpolitikas un tirdzniecības amatpersonām, lai izvērtētu, kā Trampa ierosinātie tarifi tēraudam un alumīnijam ietekmēs tās rūpniecības nozares.
Čoi, kurš pilda arī valsts finanšu ministra pienākumus, birojs paziņoja, ka amatpersonas apsprieda iespējamo ietekmi un Seulas iespējamās atbildes reakcijas, taču konkrētas tikšanās detaļas netika izpaustas.
Pirmdien, atveroties tirgum, lielāko Dienvidkorejas tērauda ražotāju, tostarp POSCO un Hyundai Steel, akciju cenas kritās. Dienvidkoreja no pagājušā gada janvāra līdz novembrim uz Amerikas Savienotajām Valstīm nosūtīja tērauda par aptuveni 4,8 miljardiem ASV dolāru (4,65 miljardiem eiro), kas šajā periodā veidoja 14 % no tās pasaules produktu eksporta.
Finanšu tirgi piektdien kritās pēc tam, kad Tramps pirmo reizi paziņoja, ka ieviesīs savstarpējos tarifus. Akciju cenas kritās arī pēc tam, kad piektdien samazinājās patērētāju noskaņojuma rādītājs, galvenokārt tāpēc, ka daudzi respondenti kā pieaugošu satraukumu minēja tarifus. Apsekojumā arī tika konstatēts, ka amerikāņi sagaida inflācijas kāpumu tuvākajos mēnešos muitas nodokļu dēļ.
Pirmdien pasaules tirgi joprojām bija vāji pēc tam, kad Tramps dalījās ar saviem plāniem par tērauda un alumīnija importa tarifiem. Pirmdienas rītā S&P 500 indekss samazinājās par 0,95 %, Dow Jones Industrial Average arī samazinājās par 0,99 %, bet Nasdaq Composite indekss bija par 1,36 % zemāks.
Zelta vērtība pirmdienas rītā pieauga par 1,20 %, sasniedzot jaunu rekordaugstu līmeni – 2893 ASV dolārus (2806,5 eiro) par unci, ko veicināja strauji augošais drošas patvēruma vietas pieprasījums un monetārās politikas mīkstināšanas gaidas. Arī ASV dolāra kurss pirmdienas rītā pieauga līdz 108,3 punktiem.
Trampa plānotie tērauda un alumīnija muitas tarifi ir izraisījuši arvien lielākas bažas par to ietekmi uz ASV tērauda un alumīnija rūpniecību un iespējamiem darbvietu zaudējumiem. Ja tarifi tiks ieviesti, tas varētu izraisīt arī citu valstu atbildes pasākumus, tādējādi saasinot globālā tirdzniecības kara iespējamību.
Pašlaik Kanāda un Meksika ir divas no ASV lielākajām tērauda tirdzniecības partnerēm, un Kanāda ir arī ASV lielākā alumīnija piegādātāja.