Vīrieši ielauzās vecmāmuļas miteklī ar nodomu izklaidēties ar viņas mazmeitu, bet viņi izbolīja acis, kad tante izvilka šo

Šis stāsts ir labsirdīgs un aizraujošs. Tā varoņi ir vienkārša sieviete, meitene ar grūtu likteni un kāds īpašs radījums. Lūk, kas ar viņiem notika!

Kādudien Ņina Petrovna nolēma doties uz ciemata centru, lai iegādātos pārtikas preces. Veikals bija tikai centrā, viens visā ciematā. Līdz tam bija visai tāls ceļš, bet prognozes liecināja, ka nebūs karsts. Tātad ir jāiet, jo produkti bija izsīkuši.

Ņina dzīvoja viena, ciemata nomalē. Viņas vīrs bija miris pirms 10 gadiem, bet dēls Jurijs kaut kur pazuda jau pirms vīra nāves. Viņš nespēja piedot tēvam, ka viņš apprecējās otrreiz pēc mātes nāves. Tāpēc Ņinai neizdevās izveidot attiecības ar vīra dēlu, lai kā viņa centās.

Lasi vēl: Šo sieviešu vārdu nēsātājas tuvāko gadu laikā sagaida grūts un sarežģīts periods

Pa ceļam uz mājām Ņina satika apmēram septiņus gadus vecu meiteni, kura labprāt pieteicās palīdzēt sirmgalvei nest smagās somas. Sieviete iepriekš nekad nebija satikusi meiteni ciematā. Viņas vārds bija Sveta.

Meitene no kaimiņu ciema

Izrādījās, ka skuķēns ir no kaimiņu ciema. Viņai nebija tēva, un bet māte mirusi, tāpēc bērns dzīvoja pie tantes. Meitenei tomēr nepatika šāda dzīve, jo tante un viņas vīrs nemitīgi lietoja grādīgos dzērienus.

Meitene teica, ka viņa devusies pie Ņinas ar nolūku. Sieviete bija pazīstama visā rajonā, un visi uzskatīja, ka viņa ir ragana. Tāpēc Sveta devās pie viņas, lai ar burvestību palīdzību panāktu, ka tante Varja pārstāj dzert.

Komentējot baumas, Ņina Petrovna teica, ka nemaz neesot ragana, bet zinot, kā dziedēt cilvēkus, jo labi pārzinot ārstniecības augu dziednieciskās īpašības.

Ņinai bija žēl meitenes.  Sieviete nodomāja, ka vajadzētu bērnu pabarot; meitene bija tik tieva, tikai kauli un āda. Tāpēc Ņina Svetu uzaicināja pie sevis.

Meitene paskatījās uz sievieti. Viņa nepavisam neizskatījās pēc raganas, par kādu ļaudis runāja. Meitene nopūtās, izplūda asarās un teica, ka nevēlas atgriezties mājās. Viņa tik ļoti cerēja, ka vecmāmuļa Ņina viņai palīdzēs. Un tagad viņa nezināja, ko darīt.

Atcerējās suni

Ilgi nedomājot, Ņina uzaicināja meiteni palikt pie sevis. Viņai kaimiņos dzīvo vietējais policijas pārvaldes priekšnieks. Viņš informēja Svetas radiniekus, ka viņa kādu laiku paliks pie Ņinas.

Sveta priecīgi pamāja ar galvu. Bet tad viņas seja kļuva skumja. Viņa atcerējās, ka pa ceļam pie Ņinas mežā ieraudzījusi suni, kurš bija piesiets pie koka. Suņa ķermenis bija viss vienās asinīs, bet meitenes spēki bija par vājiem, lai dzīvnieku atsietu.

Pēc tam, kad abas bija nonākušas mājās, vecenīte lūdza, lai meitene aizved viņu uz šo vietu. Vajadzēja palīdzēt nelaimīgajam sunim. Kad večiņa un meitene atrada dzīvnieku, viņas saprata, ka tas ir briesmīgā stāvoklī, piekauts, izsalcis un izslāpis. Bija noprotams, dzīvnieks piesiets pie koka pavadījis ne vienu vien dienu.

Sieviete bija paņēmusi līdzi bļodu un pienu. Suns ar grūtībām sāka dzert šķidrumu. Kamēr dzīvnieks dzēra, Ņina atraisīja virvi. Viņa teica sunim, lai seko un tas lēnā gaitā sāka vilkties večiņai aiz muguras.

Pagāja diena pēc dienas. Sveta palika pie vecmāmiņas un būtība kļuva par viņas mazmeitu. Abas izārstēja suni –  arī tas palika pie Ņinas un tika nosaukts par Boju. Viņš tapa stiprāks, kļuva liels un skaists.

Pēc vairākiem gadiem

Pagāja vairāki gadi. Kādu vakaru, paēdinājusi Boju un devusies mājā, meitene nepamanīja, kā aiz viņas pazibēja kāda ēna. Milzīgs vīrietis viņu nogāza gar zemi un ielauzās mājā. Aiz viņa – vēl divi. Ieraugot nelūgtos viesus savā miteklī, Ņina nebūt nebija pārsteigta un mierīgi vaicāja, kas viņi ir un kas viņiem vajadzīgs.

Vīrietis ar bārdu kliedza, ka viņš esot viņas padēls Jurijs. Uz ko sieviete atbildēja, ka Jurijs ir īsa auguma un gaišiem matiem, bet bārdainais vīrietis ir rudmatis un spēcīgas miesas būves. Tad bārdainais teica, ka bijis cietumā kopā ar Juriju, kurš pirms gada nomiris no tuberkulozes.

No Jurija viņš esot uzzinājis, ka viņam ir māja, bet no cilvēkiem dzirdējis, ka vecmāmuļai ir daudz naudas. Noziedznieks teica – ja sieviete viņam atdos naudu, viņa paliks dzīva. Bet kā garantiju viņi ņemšot līdzi viņas mazmeitu.

Uz to Ņina atbildēja, ka neturot naudu mājā, pēc tās esot jāiet uz šķūni. Kad bandīti iegāja šajā ēkā, vecmāmuļa ielaida tur suni, skaļi pavēlēja tam ņemt neģēļus ciet un aizvēra durvju aizbīdni.

No šķūņa atskanēja skaļi kliedzieni un brēcieni. Ņina redzēja, ka kaimiņi jau skrien uz viņas māju kopā ar rajona policistu, kuru bija izsaukusi Sveta.

Kas notika ar suni

Atverot šķūņa durvis, bija redzams, ka divi vīrieši gulēja uz grīdas, bet trešais, bārdainais vīrietis cīnījās ar suni. Pēkšņi suns iesmilkstējās, bet bārdainais vīrietis nokrita uz grīdas. Ņina metās pie suņa un ieraudzīja, ka tas ir sadurts ar nazi.

Policists nomierināja sirmgalvi un piezvanīja savam brālim veterinārārstam. Tikai tagad  vecā sieviņa saprata visa notikušā bīstamību un izplūda asarās, apskaujot Svetu.

Lasi arī: Šo sieviešu vārdu nēsātājas tuvāko gadu laikā sagaida grūts un sarežģīts periods

Pagāja 10 dienas. Bojs sāka lēnām atkopties. Ņina un Svetlana pieskatīja viņu un baroja ar dažādiem labumiem. Galu galā viņš taču bija izglābis viņu dzīvības. Un Bojs savukārt bija viņām pateicīgs par rūpēm.

Lūk, kāds ir vienkāršs un vienlaikus sarežģīts stāsts. Stāsts par labsirdību un necilvēcību, par gatavību reaģēt uz kāda cita nelaimi, par mūsu uzticamajiem mazākajiem brāļiem,  kuri spēj mūs ne tikai aizsargāt, bet arī noķert īstus noziedzniekus. Viss, kā tas dzīvē arī notiek.