19.gadsimta realitāte: izplatīta bija prakse, kad vīrs jaunās sievas klātbūtnē veica intīmo aktu ar kalponi

Dižciltīgās meitenes bija maigas radības. Vai jaunās sievietes zināja, kas viņas sagaida kāzu naktī, un vai viņas bija tam gatavas? Mēģināsim to noskaidrot.

Jaunās muižnieces, kas bija maigas un jūtīgas, audzinātas cēlas dzejas gaisotnē, zaudēja samaņu tikai no rupja mājiena vien – viņas tika uzmanīgi sargātas no visa, kas “netīrs” un zemisks, tika ierobežota jauno dāmu komunikācija ar pretējo dzimumu, un galvenā ideja bija saglabāt “tīrību”.

Bet galu galā viņas apprecējās, dzemdēja bērnus, turklāt to uzskatīja par jauno sieviešu galveno uzdevumu. Bet ko viņas zināja par fizisko tuvību? Kā ģimene un sabiedrība viņas sagatavoja laulībai? Šeit var izdalīt trīs hronoloģiskus periodus.

XIX gadsimta pirmā puse – pilnīga neziņa

Jā, tieši tā. Ģimenē nebija seksuālās izglītības, sabiedrībā – daudz mazāk. Pat mājiens par šo jomubija nepieņemams. Turklāt attiecības starp dižciltīgas ģimenes locekļiem vienmēr bija diezgan atturīgas un vēsas.

Neviena māte nekad par seksuālu tuvību nerunāja ar savu meitu, un meitenei pat nevarēja ienākt galvā pajautāt viņai par šādām “neķītrām” lietām. Miesīgās dzīves tēma tika uzskatīta par apkaunojošu, un meitenēm tā bija tabu. Vīriešiem situācija bija atšķirīga, bet meitenes tika sargātas no “netīrumiem”. Paradokss bija tāds, ka vienlaikus jaunajām dāmām mācīja flirtēt un iepatikties vīriešiem.

Sabiedrībā valdīja mīlestības kults starp vīrieti un sievieti, bet bez fiziskās puses pieminēšanas. Meitenes bija pārliecinātas, ka bērni rodas no skūpstavai kāzu ceremonijas rezultātā, un, kad viņas saskārās ar kāzu nakts realitāti, tas bieži noveda pie traģikomiskiem gadījumiem. Piemēram, kāda sieviete pirmajā kāzu naktī vienā naktskreklā un basām kājām aizbēga uz vecāku mājām un kliedza, ka viņas vīrs ar viņu dara kaut ko pretīgu un lopisku.

Rezultātā dzimumaudzināšana tika atlikta līdz laulībām un uzticēta vīriešiem. Viņi to veica dažādi, dažreiz ļoti neglītos veidos. Piemēram, izplatīta bija prakse, kad vīrs jaunās sievas klātbūtnē veica seksuālo aktu ar kalponi, lai demonstrētu viņai seksa procesu. Protams, tas šķiet ļoti nepatīkami, bet tāda bija realitāte.

XIX gadsimta otrā puse – izmaiņas sabiedrībā

Sākās lielas pārmaiņas gandrīz visās sabiedriskās dzīves jomās. Faktiski noritēja pāreja sākas no viduslaiku normām uz kapitālismu. Sāk mainīties attieksme pret sieviešu lomu sabiedrībā – rodas izpratne par to, ka sieviete ir piemērota ne tikai ģimenei un bērnu dzemdēšanai, bet spēj gūt panākumus arī citās jomās.

Literatūrā parādījās darbi, kas runā ne tikai par garīgo mīlestību,tika izdotas grāmatas par anatomiju un fizioloģiju. Tādējādi dižciltīgajām meitenēm radās vairāk iespēju iegūt informāciju par laulības dzīves intīmo pusi.

Lasi vēl: Šis ir jādara ar mirušo radinieku fotogrāfijām. Daudzi to nezin un dara nepareizi

Tomēr ģimenē nekas nemainījās. Fizioloģijas un miesiskās mīlestības tēma joprojām bija aizliegta. Jā, meitenes šajā laikā nedaudz labāk apzinājās, kas viņas sagaida pēc laulībām, taču šīs zināšanas bija ļoti niecīgas un nenoteiktas.

Kāds Krievijas muižniekssavā arhīvā saglabājis sarunas ar saviem paziņām – gandrīz visi vīrieši atklāja, ka kāzu naktī viņi praktiski izvaroja sievas, jo tām nebija ne mazākās nojausmas par intīmām attiecībām.

Var teikt, ka seksuālā izglītība joprojām bija vīriešu uzdevums pat pēc laulībām. Vairākos gadījumos līgavainis vēl pirms kāzām līgavai uzdāvināja grāmatas, kurās bijastāstīts par seksuālajām attiecībām, taču tas nemainīja kopējo ainu. Tikai nākamā gadsimta sākumā situācija dzimumaudzināšanas jomābūtiski uzlabojās.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru