„Dieva svētība pavada mūs ikdienā ik uz soļa, tikai mēs neprotam to ieraudzīt un novērtēt. Tikai kaut ko pazaudējot, mēs saprotam, cik tas patiesībā bija vērtīgs. Tāda ir cilvēka grēcīgā būtība. Ja jūs neprotat priecāties par tasi karstās tējas, tad jūs nespēsiet pienācīgi novērtēt arī to, ka rit Dievs dāvās jums māju! Prieks un pateicība ir atkarīgi nevis no dāvanas lieluma, bet gan no spējas priecāties un pateikties. Ir kļūdaini domāt, ka tikai dārgas un patiesi gaidītās dāvanas spēj sajūsmināt.
Ja jūs neprotat būt apmierināts šeit un tagad ar to, kas jums jau ir, tad ziniet, ka jūs nebūsiet apmierināts arī tad, kad jums piederēs visi iespējamie materiālie labumi, ko vien spējat sev iedomāties. Apmierinātība ir atkarīga no sirds, kas prot būt pateicīga un priecīga, nevis no noteikto materiālo labumu esamības.”
Timurs Ruslanovs, Pielūgšana tumsā
Mēs nepārtraucam savu dzīvības plūsmu tad, kad saņemot labumus, mēs dāvājam tos pašus (pateicamies) visos mūsu esamības līmeņos.
Trīs pateicības līmeņi cilvēkiem, augstākiem spēkiem un Dievam:
Pirmais līmenis – pateicība par visu labo, ko mēs saņēmām un kas ar mums notiek.
Otrais līmenis – pateicība par visu ikdienišķo, mazsvarīgo, no kā pārsvarā arī sastāv mūsu dzīve.
Trešais pateicības līmenis, iespējams, ir pats grūtākais. Tā ir spēja pateikties par visām mūsu bēdām, nelaimēm un ciešanām.
Pateicības enerģija ir tas, ko mēs „maksājam” par mums dāvāto dzīvību. Naudas izteiksmē neviens nespētu samaksāt par šo enerģiju, jo tā ir nenovērtējama.
Mēs varam samaksāt vien ar savu pateicību Visumam, Dievam par viņa brīnišķo dāvanu.
Pateicības enerģija piemīt milzu spēks, kas ir pieejams katram, tāpēc izmantojiet to. Pasakieties viens otram, dzīvei, Zemei, Debesīm, Dabai. Pasakiet „Paldies” saulītei, kas mūs sasilda. Pasakiet „Paldies” savai sirdij par to, ka tā ir atvērta dievišķai enerģijai, un tad jūs pamanīsiet, ka jums ir palicis priecīgāk dzīvot!
Avots: