Pagājušajā naktī Polijā izveidojās negaisa mākonis, kas pārauga lielā negaisu sistēmā. Tā virzījās uz ziemeļaustrumiem, sasniedzot Baltijas jūru.
Ūdens virsējo slāņu temperatūra Baltijas jūrā ir tikai +12..+15 grādu, un šāds vēss ūdens parasti liedz vasaras sākumā virs jūras veidoties iespaidīgiem negaisiem. Šoreiz negaisu sistēma enerģiju smēlās no ļoti siltās gaisa masas, kas Eiropā ieplūdusi no Ziemeļāfrikas. Gaiss ir tik silts un mitrs, ka negaisu sistēma spēja turpināt attīstību arī virs vēsajiem Baltijas jūras ūdeņiem.
Negaisu sistēmā zibeņu skaits pārsniedza 10 tūkstošus stundā, un tik iespaidīga zibeņošana Baltijas jūrā ir reta parādība.
Jūrā nav novērojumu staciju un trūkst detalizētāku datu par apstākļiem negaisa mākonī, bet, visticamāk, tajā ir arī spēcīgas vēja brāzmas, lielgraudu krusa, iespējams, pat viesuļi.
Tveicīgā gaisa masa, kas turpmākajās dienās valdīs Latvijā un citviet Baltijas jūras reģionā, ir laba vide, kur attīstīties spēcīgām negaisu sistēmām. Šajās dienās jābūt piesardzīgiem, līdz ko ir pazīmes par negaisa tuvošanos, ziņo lsm.lv
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) brīdina, ka stiprs pērkona negaiss var atnest ne vien intensīvu zibeņošanu, bet arī stipras lietusgāzes, krasas vēja brāzmas un krusu, iespējama pat virpuļviesuļu veidošanās. Stiprie pērkona negaisi visbiežāk ir lokāli, skarot vien atsevišķas vietas vai reģionus, ne visu Latviju.
Arī LVĢMC uzsver, ka apstākļi atmosfērā ir atbilstoši, lai lokāli pastāvētu arī virpuļviesuļu veidošanās risks, kas Latvijas teritorijā ir reti novērojama dabas parādība. Kaut arī šīs postošās parādības izveidošanās risks šodien nav vērtējams kā augsts, tas tomēr pastāv un vairāk skar Latvijas rietumu daļu.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
[…] Baltijas jūrā plosās pēdējo gadu spēcīgākais negaiss […]