“Cieniet katru cilvēku kā sevi pašu un izturieties pret viņu tā, kā mēs vēlamies, lai pret mums izturas, nav nekā augstāka par to,” Konfūcijs.
Bez cieņas nevar būt nekas – ne mīlestības, ne godīguma, ne integritātes. Pasaulē nav tik daudz vērtību, kas būtu tikpat svarīgas kā spēja cienīt viena, otru neatkarīgi no atšķirībām un iezīmēm.
Ikvienam nācies nonākt situācijā, kad pret mums izturējās necienīgi. Netaisnība notiek visur: mājās, skolā, darbā, attiecībās … Un kā Kants reiz teica: “ja ir cieņa, mēs varam izturēties pret sevi un pret apkārtējiem cienīgi.”
Cieņa sākas ar sevi
Cieņa vienmēr sākas ar mums pašiem – jo spēcīgāka ir cilvēka cieņa, jo vairāk viņš ciena citus.
Spēja patiesi cienīt sevi nozīmē:
- Pozitīva attieksme pret sevi caur izpratni par savām vērtībām un spēja rast līdzsvaru starp savām vērtībām un vajadzībām.
- Cieņa pret sevi ir izpratne, ka mums ir tiesības būt laimīgiem, aizstāvēties pret netaisnību, lai mums būtu personīgā telpa un, lai mēs varētu izteikties tāk, ka mēs būtu sadzirdami.
- Savu sasniegumu izbaudīšana, pašcieņas palielināšanās un attiecīgi atbildības apzināšanās par katru uzvaru, katru izdarīto izvēli un katru pieļauto kļūdu.
Ja mēs saprotam un pieņemam katru no iepriekšminētajiem aspektiem, tad mēs labāk apjaušam, ka arī citi cilvēki ir pelnījuši cieņu.
Nespēja sevi iztēloties otra vietā
Erikss Fromms grāmatā “Mīlestības māksla” sīki izpētīja cieņas tēmu. Pēc viņa domām, cieņa nekādā veidā nav saistīta ar bailēm vai piespiešanu. Ja mēs kādu cienām, tas nav saistīts ar bailēm vai nepieciešamības pakļauties, kas tomēr dažreiz tiek novērots attiecībās starp partneriem vai vecākiem un bērniem.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā
[…] Ar cieņu ir kā ar naudu: daži prasa, bet citi to nopelna […]