Pat visspēcīgākā sirds nogurst no sliktas attieksmes

Pat spēcīgākajiem no mums dažreiz apnīk ciešanas, pastāvīgs atraidījums un citu cilvēku mēģinājumi manipulēt. Fakts ir tāds, ka spēcīga sirds nav obligāti auksta vai mazāk pakļauta nesavtīgai mīlestībai un rūpēm. Mums visiem ir savas robežas.

Bieži vien mēs kļūdāmies uzskatot, ka emocionāli spēcīgs cilvēks ir kāds, kurš zina, kā kontrolēt savas jūtas.

“Sirds ir bagātība, ko nevar ne pārdot, ne nopirkt: tā ir dāvana,” – Gustavs Flobērs.

Iedomājoties cilvēku ar stipru sirdi, mēs uzreiz iztēlojamies to, kurš slēpjas aiz biezām bruņām. Tas, kurš nezaudē līdzjūtību un apņēmīgu skatienu, saglabājot kontroli pār šo nežēlīgo un prasīgo mīlestības un jūtu pasauli. Bet spēcīga personība ne vienmēr atbilst šai idejai.

Emocionālā noturība un spēks bieži ir atbilde uz saistībām pret citiem cilvēkiem. Tas ietver arī, piemēram, izlēmību, kuras mērķis ir palīdzēt tiem, kam tas nepieciešams, kā arī vēlmi palikt noderīgiem un pieejamiem citiem.

Šādi cilvēki vienkārši parādās jūsu priekšā gluži kā glābšanas laivas masts nakts vētrā. Tie ir kā akmens, uz kuru varat droši pakāpties, mēģinot šķērsot upi. Ārēji tie šķiet spēcīgi, bet tikai līdz brīdim, kad viņi vienkārši nesalūzt un nenogurst. Mēs aicinām jūs to pārdomāt.

Apnicis būt stipram

Vēršoties pie psihologa, šādi cilvēki vispirms runā par savu nogurumu – par to, ka viņi ir noguruši vairāk kā nekad. Viņi ir satriekti, dusmīgi un skaidri jūt, ka ir sasnieguši savu spēju robežu. Bet viņu medicīnisko pārbaužu rezultāti neuzrāda nekādas veselības problēmas. Viņi vienkārši zaudēja savu “dzīvības enerģiju”.

Palīdzību meklē ne tikai nesabalansēti cilvēki, kuri nezina, kā pareizi tikt galā ar savām emocijām. Bieži vien pacienti ir pat tie, kas diezgan labi izprot stresa dziļumu un apzinās konfliktu esamību viņu dzīvē. Viņi zina visu par prāta izturēšanos un citiem rīkiem, kurus viņi neveiksmīgi mēģinājuši izmantot. Viņu darba ražīgums un pašaprūpe atradās noguruma rokās, un viņi pārstāja atpazīt savu atspulgu spogulī.

Šādi cilvēki saka: “Bet es biju tik stiprs. Kas ar mani notika? ”

Patiesībā smadzenes viņiem vienkārši pateica “pietiek”. Ja viņi iedziļināsies sevī, viņi noteikti atradīs pārmērīgu atbildību uz saviem pleciem un sirdi. Patiesībā tie nav pat spēcīgi cilvēki, bet gan indivīdi, kuri ir pieraduši izrādīt pārmērīgu (un neveselīgu) pretestību.

Šie vīrieši un sievietes apspiež savas vajadzības, lai viņi būtu spēcīgi. Tādējādi viņi citiem kļūst par pastāvīgu gaismas bāku. Un pretī viņi, kā likums, redz tikai rūgtumu, egocentritāti un vientulību.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā