Viņš uzradās viņas mājās vien pusgadu vēlāk, uzreiz iebāžot viņai rokās glāzīti ar skaitli 20, no kuras izbrīnītā Tatjana izvilka otru, mazītiņu glāzīti ar ciparu 27 un savu knapi saskatāmu parakstu apakšā. Tad Antons, stipri satvēris viņas roku, un nemaz neklausoties iebildumos, aizveda viņu uz dzimtsarakstu nodaļu, kur viņi tajā pašā dienā iesniedza pieteikumu.
Šī pusgadu viņš bija nostrādājis par elektromehāniķa palīgu uz zinātniski-pētnieciskā kuģa „Akadēmiķis Keldišs” un ar devies ar to pārgājienā uz Ziemeļatlantiju.
Tur viņš pierunāja vienu no zemūdens aparāta „Mir” pilotiem kārtējās zemūdens misijas laikā ar tīklu piestiprināt glāzīti aparāta korpusam. Kad aparāts nolaidās vairāku kilometru dziļumā, pakļaujoties ūdens spiedienam, glāzīte nevis saspiedās, bet gan proporcionāli sarāvās un samazinājās izmēros (tāda ir polistirola īpatnība).
Lasi vēl: Patversmē nogādāts pamatīgi novārdzis suns, taču saimniece uzstāj, ka viņam viss esot kārtībā
Kopš tā laika ir pagājuši astoņi gadi, Šīs glāzes joprojām glabājas viņu mājās, un viņu vecākā meita vienmēr brīnās, kāpēc vecāki glabā un negrib mest ārā šādus krāmus. Galu galā tagad Makdonaldu glāzītes ir kļuvušas daudz smukākas. Tiesa gan, tās ir no kartona…
Avots: