Dzīve neatņem mums cilvēkus, bet gan aizved drošā attālumā tos, kas mums vairs nav nepieciešami

Klusa degradācija ir tā, kas ar mums notiek, kad mēģinām sevi pārliecināt, ka visu var labot. Tā ir absolūta garantija, ka jūsu dzīvē ir pašindēšanās. Un mēs paši kļūstam toksiski, ja:

• Mēs piekrītam pakļauties citu cilvēku prasībām.
• Mēs zaudējam savu būtību, pārstājot domāt par savām vēlmēm un pakļaujoties citu kārībām.
• Mēs pārvēršamies par hroniskiem upuriem.
• Mēs nenovērtējam pašu domas un emocijas, nemaz nerunājot par mūsu sasniegumiem.
• Mēs uzturam negatīvu iekšējo dialogu ar sevi, pārtraucam sazināties ar citiem cilvēkiem.
• Nevērtē sevi.
• Mēs nenodarbojamies ar pašanalīzi.

Lasi vēl: Man ir apnicis justies tā, it kā man visiem apkārt vajadzētu staigāt uz pirkstgaliem

Runā, ka, ja gribi mēģināt labot pasauli, jāsāk ar kārtības ieviešanu savās mājās. Nav iespējams atrisināt problēmu, vispirms nejautājot sev, kādu lomu mēs spēlējam mūsu toksiskajās attiecībās.

Nezaudējiet pacietību un atcerieties: ir ļoti grūti pasargāt sevi no draugu nodevības un liekulības. Jums vienkārši jādzīvo ar domu, ka pasaulei joprojām var uzticēties, pat ja dažreiz tā nav tāda, kā izskatās.

Avots:

cluber