Sakot „man vajag”, „man nepieciešams” jūs it kā nodzīvojat savu dzīvi vajadzības spiesti, un apstākļu ietekmē, tādējādi liedzot sev būt savas dzīves saimnieki. Šie vārdi būtu jāaizstāj ar „es izvēlos”.
Sakot bērnam „tu esi muļķis/stulbs” – viņš jums pilnīgi noteikti arī mācīsies slikti. Tikai tāpēc, ka jūs paši esat viņu tādu radījuši, un šādi ieprogrammējuši.
Sakot savam tuvam cilvēkam – „kaut manas acis tevi neredzētu”, „tu man esi apnicis”, „tu man piegriezies”, „liec man mieru”, „pazūdi no manas dzīves” jūs ieprogrammējat attiecību izbeigšanu ar šo cilvēku. Un tad nemaz nebrīnieties, ja jūsu vīrs vai bērni aizies no ģimenes vai kas ir vēl sliktāk, no dzīves.
Sakot bērnam „tu pakritīsi”, „tu kājas salauzīsi, galvu pārsitīsi”, nebrīnāties, ja tas tā tiešām arī notiks. Jo jūs esat radījuši šādu sava bērna dzīves scenāriju.
Sakot par vīriešiem „viņi visi ir…” vai „nav neviena normāla vīrieša” ikreiz, kad jūsu dzīvē uzrādīsies vīrietis, tas nesīs jums vien sāpes un vilšanos.
Sakot cilvēkam „es tevi nespēju sagremot” jūs saņemat problēmas ar kuņģa un zarnu traktu.
„Tu sēdi uz mana kakla” rezultējas ar osteohondrozi.
Lasi vēl: Meitas liktenis veidojas no viņas attiecībām ar tēvu
„Sirds plīst pušu” un „man sirds gandrīz apstājās” ir tiešais sirdsslimību pasūtījums.
Lai jūsu dzīvē nenotiktu nekas slikts, ir svarīgi par to nemaz nedomāt, un it īpaši skaļi neteikt negatīvu informāciju. „Pateikts, darīts!” – tas ir, pasakot kaut ko, jūs jau esat to īstenojuši.
Un vēl kāda svarīga informācija – lamājot un nolādējot cilvēku, jūs tādējādi ietekmējat ne vien viņa, bet arī savu biolauku. Jūs noārdāt savu smalko enerģiju un piesaucat to pašu lāstu ne vien sev, bet arī saviem bērniem!
Aizstājot negatīvās frāzes un domas ar pozitīvajām, jūs veidojat sev apkārt mīlestības un pozitīvisma lauku, un visas negācijas ies jums secen.
Avots: