Lielākās problēmas sākas tad, ja to pašu paroli, ko izmantojāt uzlauztajā vietnē, lietojat arī citās lapās, piemēram, savos sociālajos tīklos vai tajā pašā e-pastā. Tad gan personai, kuras rīcībā ir šie dati, pietiek informācijas, lai ieietu jūs e-pastā, “draugiem.lv” vai “Facebook” profilā un izliktos par šo adrešu saimnieku.
““Spami” ir patiesībā pats nekaitīgākais, kam var izmantot epastu – daudz biežāk ir mēģinājums iekļūt personas sociālo tīklu kontā, izlikties, piemēram, par zināmu cilvēku viņa draugiem, veikt kaut kādus naudas pārskaitījumus,” norāda Mālkalnietis.
Starp Latvijā reģistrētajiem domēniem parādās arī dažādu ministriju, banku, arī – Latvijas Televīzijas darbinieku e-pasta – paroles kombinācijas.
Ar vairāk nekā 100 ierakstiem starp valsts iestādēm līderis ir Ārlietu ministrija, kur uzsver – kaitējums tai nav nodarīts.
“Ministrijas sistēmu aizsargā vairāku faktoru autentifikācija, un lietotājiem paroles ir regulāri jāmaina. No Ārlietu ministrijas sistēmām nekāda informācijas noplūde nav notikusi,” norāda Ārlietu ministrija.
Bet sarakstā atrodamas arī Iekšlietu ministrijas spēka struktūras – Valsts robežsardze un Valsts policija, kur par šo uzsākta iekšējā pārbaude. “Mums nav par to precīzas informācijas, vai ir bijusi pieeja konkrētiem VP epastiem, vai šī pieeja ir izmantota (..) Mēs veicam pārbaudi, pārbaudi mēs veicam kopā ar “cert.lv”, un šobrīd es atturēšos no komentāriem saistībā ar šo pārbaudi (..) pārbaudi mēs uzsākām nekavējoties, kā saņēmām informāciju,” pauž Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas vadītāja vietnieks Mārtiņš Biržs.
Vietni, kur informācija daļēji slēptā veidā publiskota, Valsts policija aicina neapmeklēt un savu e-pastu tās meklētājā nerakstīt. “Var veidoties papildu statistika par to, kādus e-pastus cilvēki izmanto, tāpat, apmeklējot vietni, jūs atstāsiet savu IP adresi,” saka Biržs.
“Cert.lv” gan norāda arī uz šādas vietnes pozitīvo pienesumu. “Jūs, protams, var gulēt mierīgāk, nezinot, ka jūsu parole klejo internetā brīvi izlasāma, bet nu – brīžiem varbūt labāk zināt un saprast, ka viņa būtu jāmaina,” norāda Mālkalnietis.
Lasi arī: Ir paziņots, ka vietni ”Whatsapp” varēs lietot tikai sākot no 16 gadu vecuma un nē, tas nav joks!
LTV aptaujātie iedzīvotāji stāsta, ka viņiem ir dažādi paradumi paroļu mainīšanā. Daži atzīst, ka dara to reizi mēnesī vai divos mēnešos, citi – nekad.
Informācijas tehnoloģiju drošības eksperti arī uzsver – darba e-pastu reģistrācijai dažādās interneta lapās nevajadzētu izmantot.
