Katru reizi, kad Marina redzēja, kā laimīgais vīrs glauda svešu vēderu, viņai gribējās viņus abus nogalināt

Paņemt bērnu no bērnunama vīrs kategoriski atteicās, un arī Marina pati nesaprata, kā var iemīlēt svešu bērnu.

Šos stāstu es dzirdēju no savas ceļa biedrenes. Marina – skaista jauna sieviete devās uz mājām Maskavā. Garais ceļš pamudina uz dvēseliskām sarunām. Vārds pa vārdam, un lūk, man priekšā ir viens dzīvesstāst, ar kuru es gribu padalīties.

Marina piedzima un izauga laukos. Uz Maskavu atbrauca mācīties, un tā arī tur palika. Otrā kursa laikā apprecējās ar puisi no paralēlā kursa. Nosvinēja līksmas kāzas, jaunieši bija laimīgi. Vīra vecāki labi pieņēma Marinu, pret viņu izturējās kā pret meitu. Burtiski pasaka par Pelnrušķīti, ne tā?

Marinas vīrs nodarbojās ar celtniecības biznesu, pelnīja neslikti. Trīsistabu dzīvoklis, mašīna, atpūta dārgos kūrortos. Marina dzīvoja kā princese, kurai nekā netrūka. Vīrs mīlēja, burtiski nēsāja uz rokām. Meitene ļoti vēlējās bērnu. Bet palikt stāvoklī neizdevās.

Pēc daudzām vizītēm pie ārstiem, Marina izdzirdēja savu diagnozi, kura skanēja kā spriedums: bērnu Jums nebūs. Ņemt bērnu no bērnunama vīrs kategoriski atteicās, un arī Marina nesaprata, kā var iemīlēt svešu bērnu.
Likās, ka dzīve zaudējusi jēgu. Meitene nevarēja samierināties ar domu, ka nekad nespēs dzemdēt.

Reiz kādā pārbaudē izdzirdēja par ART (mākslīgo apaugļošanu). Savāca informāciju par šo tēmu un gāja pie vīra. Bija skandāls. Vīrs kliedza, ka viņa ir sajukusi prātā, ka viņš par to nevēlas ne dzirdēt, dzīvoja bez bērniem un tā arī viņi varot turpināt. Bet Marina bija nenomierināma. Vai no ART, vai šķiršanās.

Un vīrs padevās. Sākās surogātmātes meklēšana. Marina ar visu nodarbojās pati. Atrada sievieti ar bērnu, medmāsu no kaimiņu poliklīnikas. Uzzināja, ka viņa viena pati audzina dēlu. Parunāja ar viņu, piedāvāja milzīgu summu, bet ar vienu noteikumu. Pēc dzemdībām sievietei uz visiem laikiem jāaizbrauc no pilsēta. Lūk, beigās visas formalitātes bija nokārtotas.

Apaugļošanas procedūra noritēja veiksmīgi, palikt stāvoklī izdevās ar pirmo reizi. Marina ar vīru gaidīja bērnu. Viņi nesa produktus un vitamīnus surogātmātei. Marina uzstāja, lai vīrs glauda vēderu un sarunājas ar bērnu. Viņa izlasīja, ka bērni visu dzird, vēl atrodoties mātes vēderā. Vīrs nepretojās, viņš ar nepacietību gaidīja dēla piedzimšanu un ļoti rūpējās par grūtnieci.

Bet Marina nebija paredzējusi vienu lietu. Greizsirdību. Dedzīga un nekontrolējama tā izlauzās no dvēseles dziļumiem pilnīgi nepamanīta. Katru reizi, kad meitene redzēja, kā laimīgais vīrs glauda svešu vēderu, viņai gribējās viņus abus nogalināt.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru