Ķīna paaugstina tarifus ASV līdz 125% pēdējā tirdzniecības konflikta saasināšanās laikā

Ķīna no sestdienas paaugstinās tarifus visām ASV precēm līdz 125% no 84%.

Jaunais tarifs tagad atbilst tā sauktajai “savstarpējai” nodevai, ko ASV uzliek Ķīnas importam, lai gan Pekina paziņoja, ka tā netiks paaugstināta.

Ja mēs rēķinām tarifus, ko ASV iepriekš noteica Ķīnai, pašreizējā likme importētajām precēm ir 145%.

“Pat ja ASV turpinās noteikt augstākus tarifus, tam vairs nebūs ekonomiskas jēgas un tas kļūs par joku pasaules ekonomikas vēsturē,” teikts Finanšu ministrijas paziņojumā.

“Pašreizējā tarifu līmenī nav tirgus akcepta ASV precēm, kas tiek eksportētas uz Ķīnu. Ja ASV turpinās spēlēt tarifu numuru spēli, Ķīna to ignorēs. Tomēr, ja ASV uzstās uz būtisku Ķīnas interešu aizskārumu, Ķīna apņēmīgi stāsies pretuzbrukumā un cīnīsies līdz galam.

Pirms ASV tirgu atvēršanas S&P 500 un Dow Jones indekss kritās, reaģējot uz šīm ziņām, pagarinot tirgus nestabilitāti nedēļu. Dolāra kurss attiecībā pret eiro īsi pēc Ķīnas paziņojuma noslīdēja par gandrīz 2%.

Pēc tam, kad 2. aprīlī paziņoja par plašu “savstarpēju” tarifu klāstu, prezidents Tramps šīs nedēļas sākumā uz 90 dienām apturēja lielāko daļu šo nodevu, atstājot spēkā 10% bāzes tarifu skartajām valstīm.

Ķīna tomēr tika izslēgta no Trampa apžēlošanas, jo prezidents paziņoja, ka paaugstinās tarifus valstij par 125% pēc tam, kad Pekina ieviesa 84% nodevu.

“Pamatojoties uz cieņas trūkumu, ko Ķīna ir izrādījusi pasaules tirgiem, es ar šo paaugstinu tarifu, ko Ķīnai iekasē Amerikas Savienotās Valstis, līdz 125%, un tas stājas spēkā nekavējoties,” sociālajos tīklos paziņoja Tramps.

Prezidenta lēmums apturēt lielāko daļu sava “Atbrīvošanas dienas” paketes tika pieņemts pēc krīzes akciju tirgū un neparastas obligāciju ienesīguma kāpuma. Investori parasti dodas uz ASV Valsts kasēm nenoteiktības laikos, jo tie tiek uzskatīti par drošu patvērumu.

Rezultātā izpārdošana lika dažiem analītiķiem aizdomāties, vai Trampa politika nekaitē ASV valdības parāda ilgstošajam pārākumam, tādējādi palielinot valsts aizņēmumu izmaksas.

“Man likās, ka cilvēki mazliet izlec no ierindas,” skaidrojot savu tarifu pauzi, žurnālistiem sacīja Tramps. “Viņi (investori) kļuva mazliet īgni, mazliet baidījās.”

Ķīnai pieder aptuveni 759 miljardi ASV dolāru (666,27 miljardi eiro) ASV obligāciju, tādējādi tā ir pasaulē otrā lielākā turētāja aiz Japānas.

Pekina meklē ārvalstu sabiedrotos, jo ASV tai ir vērsta uz ierobežojošu tirdzniecības politiku, cerot izveidot vienotu fronti pret Trampa tarifiem.

“Taisnīgs iemesls saņem atbalstu no daudziem,” ceturtdien ikdienas brīfingā sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Lins Dzjans. “ASV nevar iegūt tautas atbalstu, u, tas beigsies ar neveiksmi,” viņš teica.

Ķīnas premjerministrs Li Cjans telefonsarunā ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu jau apspriedis tirdzniecības konflikta saasināšanos. Tomēr valstis, kurām ir kopīgas iepriekšējās sūdzības ar Ķīnu, var nevēlēties sazināties ar Pekinu.

Kopējā preču tirdzniecības vērtība starp ASV un Ķīnu 2024. gadā bija gandrīz 700 miljardi dolāru (613,3 miljardi eiro).