Konsultējamies ar mācītāju: bēru un piemiņas mielastu organizēšanas kārtība un noteikumi. Ko tad, ja mirušais bijis citas ticības pārstāvis vai pašnāvnieks.

Lai arī kādu dzīvi cilvēks būtu nodzīvojis un lai arī kā nebūtu rīkojies, Dieva Valstībā mēs visi esam vienādi. Ir ļoti smagi pavadīt pēdējā gaitā sev tuvus cilvēkus. Negribas palaist garām kādu svarīgu detaļu, gribas izdarīt visu pareizi, it īpaši, ja tas netika izdarīts cilvēka dzīves laikā.

Bēru mielasts

Daudzus cilvēkus interesē jautājums, kā pareizi pieminēt aizgājēju, kā pareizāk organizēt bēru mielastu, vai ir jāizdala kaut kas mirušā piemiņai (raušus vai lakatus) un priekš kam mājās jāaizkar visi spoguļi? Kas izdomājis visus šos noteikumus?

Mēs piedāvājam tev iepazīties ar ieteikumiem bēru ceremonijas organizēšanai. Jo mirušā piemiņas mielasts apzīmē vēlmi palīdzēt cilvēka dvēselei un atvieglot tās ciešanas.

Tieši ar mirušā piemiņas mielastu saistīti daudzi tautas ticējumi, kas nu jau kļuvuši par tradīciju. Savas neziņas un bēdu izraisītā šoka stāvokļa dēļ mēs vienkārši esam pieraduši akli tām sekot. Daudzus cilvēkus pat var saprast, jo viņi cer, ka šādā veidā viņi spēs pasargāt savu ģimeni no iespējamām bēdām. Lūk, daži no populārākajiem māņiem.

Bēru māņi

  1. Ēdot, bērēs nedrīkst izmantot dakšiņu.
  2. Tuvinieki nekādā gadījumā nedrīkst nest zārku, lai nelaiķis nešķistu, ka radi priecājās par viņa nāvi.
  3. Visus spoguļus, kas atrodas nelaiķa mājās, ir jāaizkar ar melnu audumu.
  4. Bēru mielasta laikā aizgājējam noteikti atvēlē vietu pie galda, kur izvieto glāzīti ar alkoholisko dzērienu, ko pārsedz ar rupjmaizes šķēlīti, kā arī tukšu šķīvi un karoti.
  5. Bērni līdz 6 gadu vecumam un grūtnieces nedrīkst apmeklēt bēru ceremoniju.
  6. Ja nelaiķis atrodas mājās, tur nedrīkst uzkopt, kamēr mirušā ķermenis netiks iznests ārpusē.
  7. Visiem, kas ierodas bērēs, noteikti jāpasniedz maizi un lakatu.
  8. Beņķi, kur tika izvietots zārks, uz diennakti atstāj apgrieztā veidā, un tam blakus jānovieto cirvis. Tas tiek darīts tādēļ, lai mājās nenotiktu vēl kāda nāve un neuzrastos jauns nelaiķis.
  9. Mājās nekādā gadījumā nedrīkst atstāt mantas un priekšmetus, kas nonāca saskarsmē ar jau mirušu cilvēku.
  10. Mājās, kur nomiris cilvēks, trīs dienas jātur atvērtas durvis un vārti.

Ticīgie cilvēki iesaka vienkārši nepievērst uzmanību šādām māņticībām, bet gan konsultēties ar mācītājiem. Mirušo piemiņa pirmām kārtām ir baznīcas dievkalpojums. Mateja Evaņģēlijā teikts: „Patiesi apliecinu Jums, ka, ja divi no jums piekritīs uz Zemes virsas lūgt par jebkādu darbu, tad, lai ko arī viņi nelūgtu, tiks sniegts viņiem no Mana Debesu Tēva.”

Saskaņā ar baznīcas mācību, mirušos piemin trešajā, devītajā un četrdesmitajā dienā pēc nāves, kā arī pirmajā gadadienā. Nāves dienu vienmēr skaita kā pirmo. Un svarīgākais ir nevis piemiņas mielasts, bet gan kopīgā lūgšanās. Ja tava ģimene nolēma organizēt pusdienas mirušā radinieka piemiņai, tad iegaumē dažus noteikumus.

Kā pareizi rīkot mielastu mirušā piemiņai

  1. Īpašās piemiņu dienās (trešajā, devītajā, četrdesmitajā un gadadienā) baznīcā pasūti aizlūgumu par mirušo un noteikti piedalies liturģijā, jā tā iekrīt nozīmētajā datumā.
  2. Gadījumā ja piemiņas diena iekrīt svētkos, jautājiet mācītājam, uz kuru dienu to labāk pārcelt. Labāk būtu piemiņas mielastu rīkot sestdienā. Piemiņas mielastu drīkst rīkot arī gavēņa laikā.
  3. Nekad nerīkojiet bagātīgu mielastu. „Ja vari aizlūgt par aizgājēju – aizlūdz, nevari aizlūgt – pasaki par viņu kādu labu vārdu, nevari pateikt – padomā par viņu ko labu.”
  4. Īpašajā piemiņas dienā noteikti jāaizdedz baznīcā iegādāta svecīte un jāskaita aizlūguma lūgšana. Pirms paša mielasta katram, kas atrodas pie galda jānolasa Tēvreize. Pēc mielasta aizlūdz par visiem mirušajiem: „Dievs, dāvā grēku atpestīšanu visiem, kas iepriekš aizgāja ar ticību un cerību uz augšāmcelšanos, un dāvā mūsu brāļiem un māsām mūžīgu piemiņu. Esi svētīts un iemāci man savas patiesības.”
  5. Piemiņas galdā noteikti jābūt daudz dažādiem ēdieniem. Pirmais ēdiens, ko ciemiņi ēd bēru vai piemiņas mielastā, ir rīsu vai kviešu putra ar medu un rozīnēm. Tās sastāvā esošie graudi ir augšāmcelšanās simbols, bet medus – Dieva Valstībā esošo ticīgo cilvēku saldums. Putru būtu vēlams nosvētīt dievkalpojuma laikā, taču ja nesanāk – vienkārši nokrustīt ar svēto ūdeni.
  6. No bēru vai piemiņas mielasta pāri palikušo ēdienu ārā mest nedrīkst, tas jāizdala trūcīgiem.
  7. Nest ēdienu uz mirušā kapa nebūtu pareizi, jo tā ir pagānu laiku tradīcija.
  8. Piemiņas gadadienu rīko ļoti pieticīgu. Šajā dienā var pulcēties šaurajā ģimenes lokā un pieminiet aizgājēju ar kopīgu lūgšanu, var iztikt bez piemiņas mielasta.
  9. Baznīca neatbalsta alkoholisku dzērienu lietošanu bērēs un piemiņas pasākumos. Vīns tiek uzskatīts par prieka simbolu, bet piemiņas mielasts ir laiks aizlūgt par aizgājēju, kas viņsaulē var dabūt smagi ciest. Tāpēc arī nekādā gadījumā nedrīkst likt glāzīti ar alkoholu un rupjmaizi aizgājējam, tā ir pagānu ticības palieka, un patiesi ticīgajās kristiešu ģimenēs tā nedara.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru