Nesaprotu kā var dzemdēt bez epidurālās anestēzijas, es gandrīz nomiru no sāpēm… Un daudzas citas jauno māmiņu domas

Ja tu esi mamma, ja tev ir mamma vai tu zini kādu mammu, iespējams, tev ir zināmi šausminoši dzemdību stāsti. Kad māmiņas atceras savu pieredzi, parasti viņas runā par to, vai bija anestēzija, vai nebija, vai bija dabīgas dzemdības vai ķeizargrieziens, cik ilgi viss vilkās.

Turklāt bieži var redzēt sāncensības garu: it kā mammas, kuras izjutušas vairāk sāpju, kurām dzemdības bijušas sarežģītākas – it kā viņas ir spēcīgākas. It kā viņas ir vairāk īstas mammas.

Dalīties savā pieredzē un pat to salīdzināt – ir normāli, tas ir mūsu cilvēcīgajā dabā. Mēs visi to darām.

Bet reizēm dažas māmiņas, kuras nav pārāk adekvātas vai pārliecinātas par sevi, var pieķerties idejai par to, ka noteikti jādzemdē dabīgā ceļā, bez pretsāpju līdzekļiem, jābaro bērns ar krūti un visu laiku jābūt ar bērnu kopā.

Arī es uz to uzķēros. Es dzemdēju dabīgā ceļā bez epidurālās anestēzijas. Un zināt ko?

Patiesība ir tāda, ka es izmisīgi gribēju epidurālo anestēziju un to plānoju.  Es burtiski kliedzu pēc tās! Bet viņas nebija. Tad bija jau par vēlu. Man meita lauza sev ceļu ārā no mana ķermeņa gluži kā cilvēciska torpēda. Vairāk nebija laika anestēzijai.

Nav vārdu, lai aprakstītu dzemdību sāpes bez anestēzijas – pēc savas pieredzes varu tikai teikt to, ka es gandrīz nomiru (lūk, redziet, tagad arī es padalījos ar savu briesmīgo pieredzi).

Kopumā manas dzemdības ilga 6 stundas. Kad es sāku dalīties ar citām mammām, viņas sāka man sacīt, ka es viegli tiku sveikā cauri, salīdzinot ar citām, daudz ilgākām dzemdībām.

Es sapratu. Labi, ka manas nebija tik ilgas.

Bet vai tāpēc man mazāk jālepojas ar savu rīcību? Ka es laidu pasaulē jaunu cilvēku? Vai tad mana mammas loma mazinās dēļ tā, ka cita mamma dzemdēja ilgāk? Nē. Tāpat tu arī nekļūsti mazāk par mammu, ja esi dzemdējusi ar ķeizargrieziena palīdzību.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru