Pāris vārdos par Ādolfa Hitlera ārējo izskatu. Pēc fašistiskā Hitlera puča 1923. gadā, tiesā par liecinieku stājās profesors Maks Fon Grūbers, kas bija viens no tā laika lielākajiem eigēnikas (tā ir mācība par ģenētikas principu izmantošanu cilvēku populāciju iedzimtības īpašību uzlabošanā) speciālistiem, kurš Hitleru aprakstīja šādi: “Seja un galva atgādina nabagu, zema, slīpa piere, neglīts deguns, mazas acis, sejas izteiksme, kas neatspoguļo saprātīga cilvēka tēlu.”
Lasi vēl: Šie vīriešu vārdu nēsātāji dzīvē ir daudz veiksmīgāki un laimīgāki nekā citi
Hitlera dzīvē nebija daudz sievietes. Viņam daudz vairāk patika lūkoties uz atklātnītēm, uz kurām bija attēlotas sievietes. Viņš tās sāka kolekcionēt jau agrā vecumā, bet viņa mūža beigu daļā viņš tika uzskatīts par vienas no pasaulē lielākās kolekcijas īpašniekiem.
Par viņa pirmo zināmo mīlnieci kļuva viņa māsasmeita – 20 gadus vecā Andžela Raubala. 1929. gadā šī jauniete atbrauca uz Minheni pie savas mātes, kas strādāja par mājsaimnieci Hitlera mājā. Viņas 40 gadus vecais onkulis Ādolfs, kas paspēja nodēvēt sevi par viņas aizstāvi, izmitināja viņu istabā, kas atradās blakus viņa guļamistabai, un greizsirdīgi novietoja pie viņas durvīm apsargus, pārvēršot Andželu par viņa ieslodzīto.
Turpinājumu lasiet nākošaja lapā