Reiz meita piegāja pie tēva un pajautāja: „Kāpēc visiem bērniem ir Mammas, bet manu Dieviņš paņēmis pie sevis? Kāpēc citus bērnus no bērnudārza sagaida Mātes? Kāpēc visiem ir Mammas?”

Bet pie sevis nodomāja, ka viņa tik ļoti līdzinās savai mammai. Un katru dienu lūdzis Dievu, jo šī rēta sirdī bijusi pārāk dziļa.

Lasi vēl: Lūgšana 2019. gadam, kuram attīrīs tavu dvēseli un nomierinās tavu prātu

Meita noslaucīja asaras, brīdi paklusēja, un teica: „Jā, es zinu. Esmu jau liela, turklāt man esi tu – manu mīļo Tēti!”

Teiksiet, ka tās ir muļķības? Nē, diemžēl dzīvē gadās arī tā. Un ir arī šādi Tēvi, kurus lepni dēvē par Tētukiem.

Un visu cieņu šādiem Tēviem, kas nav pametuši savus bērnus un bērnos atraduši savu dzīves jēgu. Dziļi paklanos viņu priekšā, atliek vien novēlēt laimi un pacietību!

Avots:

kaifovo

Pievienot komentāru