Diezgan bieži esot pludmalē vai kafejnīcā, mūs kaitina svešu bērnu uzvedība. Īpaši asi uz svešu bērnu neaudzinātību un šaušalīgām izdarībām mēs reaģējam tad, ja mums pašiem ir tāda paša vecuma bērns.
Kā tikt galā ar savām emocijām? Uzzināsim, ko par to domā psihologi.
Pacenšaties izprast, kāpēc bērns rīkojas tieši šādi
Izskatīsim kādu situāciju. Jūs esat atnācis uz pludmali, bet jums blakus bērni spēlē bumbu. Ik pa laikam uz jūsu pusi lido smiltis, un, protams, ka jūsu neapmierinātība ir pilnībā pamatota. Taču, ja apskatīt šo situāciju no cita skatupunkta, iespējams, ka šie bērni šai pašā vietā spēlējas katru dienu, un tieši Jūs esat atnācis uz viņu teritorijas.
Šādā situācijā psiholoģe Ilona Bonivella iesaka aprunāties par bērnu uzvedību ar viņu vecākiem. Savukārt bērnu psiholoģe Klēra Hasija iesaka neielaisties diskusijās, bet gan sameklēt citu atpūtas vietu. Kā rīkoties šādā gadījumā, jāizlemj Jums.
Pacenšaties izprast sava aizkaitinājuma iemeslus
Nav nekas briesmīgs faktā, ka reizēm mūs var kaitināt svešu bērnu uzvedība. Tas notiek tāpēc, ka, novērojot sveša bērna niķus un rupjību, mēs izjūtam apdraudējumu mūsu pašu vērtībām un autoritātei. Tieši tāpēc pacenšaties atbrīvoties un domāt par kaut ko ļoti patīkamu, bet ja ir tāda iespēja – vienkārši dodaties prom.
Kad kaitina draudzeņu bērni, tad vienkārši pacenšaties nolikt robežas. Dodiet skaidras norādes, ko drīkst un ko nedrīkst aiztikt. Ja kārtējo reizi noklusēsiet un turpināsiet arī tālāk slēpt savas dusmas, tas ne ar ko labu nebeigsies.
Nevajag nemitīgi gaidīt, ka svešs bērns kaut ko salauzīs, sasitīs vai sāks neciešami trokšņot. Šādi Jūs jau iepriekš noskaņojiet sevi uz sliktāko. Labāk uzsmaidiet mazajam un piedāvājiet kādu konfekti.
Būtu jāsaprot, ka bērni nespēs uzvesties tā, kā mums to gribētos. Agrā bērnība viņi nespēj līdz galam izprast, kāpēc nedrīkst skaļi bļaut, slaucīt rokas galdautā vai skaļi čāpstināt. Viņiem ir raksturīgi dziedāt, trokšņot un priecāties.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā