Pēdējos 5 gadus es dzirdēju šādas frāzes:
- «Tu man patīc kā draugs»
- «Mēs varētu apprecēties, bet es tam neesmu gatavs»
- «Es negribu precēties vispār»
Pēc trešās reizes es saskumu. Man bija apnicis dzirdēt šādas frāzes. Bieži es vienkārši to pārveidoju humorā, lai viņus nesarūgtinātu. Tad es izdarīju to ko vajadzēja jau sen: es samierinājos.
Mana draudzene teica, ka viņai ir skumji skatīties kā es katru reizi pieļauju kļūdu. Tad es sapratu, ka esmu – daļa no probēmas.
Jā, vīrieši manī nesaskatīja sievu, bet gan meiteni ar kuru vienkārši labi pavadīt laiku. Es viņiem ļāvu šādi izturēties pret mani, tādējādi atņēmu sev mīlestību.
Draudzene man lika sevi vairāk cienīt un tad palikšot labāk, es tam neticēju. Es kaut kur lasīju, ka cilvēki mīlējoties apvienojās vienā personā un pēc visa katrs no otra saņem dvēseles daļiņu. Tajā kaut kas ir.
Atdot sevi visu vajag tikai tam, kurš ir tevi pelnījis!
Ja tev saka, ka tu esi laba tikai gultas priekiem, tad nesamierinies ar to, bet gan tiecies augstāk! Esi laimīga!
Tev ir jāsaprot, ka problēma ir tevī un kad spēsi to atrisināt, tad visa pasaule atvērsies tavā priekšā!
[…] Lasi vēl: Sakot šīs frāzes, vīrietis tevi nekad negribēs precēt, tādēļ nebrīnies, ka nevari sagaidī… […]
[…] Lasi vēl: Sakot šīs frāzes, vīrietis tevi nekad negribēs precēt, tādēļ nebrīnies, ka nevari sagaidī… […]