Sievai jāņem vīra uzvārds, un punkts. Sievai savs vīrs jāciena

Es atceros, kā manā bērnībā man bija kāds neizprotams jautājums: kāpēc manas vecmammas ģimenē bijuši veseli trīs uzvārdi?

Viņas vecākajam dēlam bijis viens, vectēvam, mammai un jaunākajam brālim – cits, bet vecmāmiņai vispār trešais. Man paskaidroja, ka katram no viņiem bijis sava tēva uzvārds, bet pati vecmāmiņa bija precējusies divreiz. Bet tagad arī manis pašas ģimenē radusies tieši šāda situācija (laikam tas mantots, es jokoju).

Atceros vēl kādu gadījumu, kas saistīts ar uzvārdiem. Vectēvs pa tēva līniju, skatoties uz mani bērnībā, sūdzējies, ka nu ir otra meita ģimenē, nebūs, kas dzimtu turpina, nebūs, kas uzvārdu nesīs. Ja vien viņš mani tagad redz, droši vien priecājās: es nēsāju viņa uzvārdu, tas ir dzīvs, tiesa gan, esmu pēdējā dzimtas pārstāve ar šo uzvārdu. Un vispār, kāda gan starpība, kas un ko tur nēsā? Bet zinu, ka daži vīrieši un ģimenes piešķir šim faktam milzīgu nozīmi.

„Sievai noteikti jāņem vīra uzvārds, un punkts,” pirms Jūlijas kāzām dusmojies viņas vīratēvs Sergejs, „nekad mūžā mūsu ģimenē tā nav bijis. Tā, it kā nemaz nebūtu viena ģimene. Tu vēl pasaki, ka arī mani mazbērni dzīvos zem sveša uzvārda?”

„Es pati esmu no Primorskas apgabala,” skaidro Jūlija, „bet kāzas ar Andreju nolēmām svinēt galvaspilsētā, kur iepazināmies studiju laikā. Ja mainīšu uzvārdu, tad nāksies mainīt arī kaudzi ar citiem dokumentiem. Bet kā? Darīt to ārpus savas reģistrētās dzīvesvietas ir problemātiski, bet mēnesi pēc kāzām mēs plānojām doties uz ārzemēm.”

Topošais Jūlijas vīrs gan nesaskatīja nekādu problēmu faktā, ka viņa dzīvos ar savu pirmslaulību uzvārdu. Netērēs laiku un nervus ar pases, vadītāja apliecības, dzimšanas apliecības un pārējo dokumentu maiņu. Par bērniem uzreiz sarunāja, ka viņiem būs tēva uzvārds. Taču Andreja tēvs dusmojies, bet māte vien pielēja ugunij eļļu.

„Sieva savs vīrs jāciena,” maigi centās iesākt vīramāte, „tas tak nekam neder. Es saprastu, ja mums būtu kāds nesmuks uzvārds, bet mēs taču esam Smirnovi. Un tev arī jābūt Smirnovai.”

„Kāpēc jābūt,” Jūlija joprojām nespēja nomierināties, „kāpēc man jāpakļaujas šādam diktātam? Tas tak jau aizpagājušais gadsimts, bez maz vai kā kņazu dzimtā, un vispār – Smirnovi ir viens no Krievijā izplatītākajiem uzvārdiem. Ar vienu Smirnovu mazāk vai vairāk – kāda tur starpība.”

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru