Spānijas ekonomikas izaugsmes rādītāji 2024. gadā bija vieni no spēcīgākajiem eurozonā, apsteidzot lielākas ekonomikas valstis un ievadot Madridē jaunu ekonomikas dinamisma ēru, ko veicināja spēcīgi mājsaimniecību izdevumi, noturīgas investīcijas un tūrisma nozare, kas nerāda noguruma pazīmes.
Spānijas iekšzemes kopprodukts 2024. gada ceturtajā ceturksnī izteiksmē pieauga par 0,8%, liecina Spānijas statistikas aģentūras INE trešdien publicētie galīgie rādītāji.
Visa gada laikā Spānijas ekonomika pieauga par 3,2 %, kas ir vairāk nekā divas reizes vairāk nekā vidēji euro zonā (0,9 %). No eiro zonas valstīm tikai Maltā (6 %), Horvātijā (3,8 %) un Kiprā (3,4 %) bija labāki rezultāti. Turpretī Vācijas tautsaimniecība saruka par 0,2%, bet Francijā un Itālijā bija vērojama vāja izaugsme attiecīgi par 1,1% un 0,7%.
Spānijas labāki rezultāti ir gan strukturālo pārmaiņu, gan ciklisko svārstību rezultāts. Ekonomisti uzsver, ka galvenie Madrides ekonomisko izaugsmi veicinošie faktori ir noturīgi mājsaimniecību izdevumi, spēcīga tūrisma aktivitāte un efektīva Eiropas atveseļošanas fondu izmantošana.
Kas veicina Spānijas izaugsmi
Galvenais izaugsmes balsts ir bijis iekšzemes pieprasījums. Tas 2024. gadā palielināja IKP gada pieaugumu par 3,6 procentu punktiem, savukārt ārējais pieprasījums atņēma 0,2 procentu punktus.
Mājsaimniecību patēriņš palielinājās par 1%, valsts izdevumi – par 0,3%, bet investīcijas – par 2,9%. Turpretī neto tirdzniecība kavēja izaugsmi, jo imports (+1.4%) pārsniedza gauso eksportu (+0.1%).
Visās galvenajās nozarēs, izņemot primāro darbību, bija vērojams pieaugums. Būvniecībā pieaugums bija 2,7 %, pakalpojumu nozarē – 1,0 %, bet rūpniecībā – 0,3 %, ko veicināja apstrādes rūpniecības pieaugums par 0,5 %. Pēc īslaicīgas atveseļošanās iepriekšējā ceturksnī primārās nozares samazinājās par 0.7%.
Tūrisms neuzrāda noguruma pazīmes
Tūrisms, Spānijas ekonomikas stūrakmens, joprojām ir spēcīgs izaugsmes dzinējspēks. Saskaņā ar CaixaBank Research ekonomistes Juditas Montoriolas Garrigas (Judit Montoriol Garriga) datiem Spānija 2024. gadā uzņems aptuveni 94 miljonus starptautisko tūristu – par 10% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
Paredzams, ka tūrisma IKP 2025. gadā pieaugs par 3,6 % reālajā izteiksmē, un tādējādi nozares īpatsvars kopējā ekonomikā palielināsies no 12,9 % 2024. gadā līdz 13,2 %.
Nozares sniegums ir īpaši svarīgs, ņemot vērā tās plašo papildu ietekmi uz mazumtirdzniecības, viesmīlības un transporta pakalpojumiem.
Vai Spānija spēs arī 2025. gadā saglabāt labākus rezultātus
Lai gan gaidāma mērenāka izaugsme, sagaidāms, ka Spānija 2025. gadā joprojām būs starp eirozonas līderēm.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) prognozē Spānijas IKP pieaugumu par 2,6%, kas ir par 0,3 procentu punktiem vairāk, salīdzinot ar 2024. gada decembra aplēsēm.
Salīdzinājumam: Vācijai, Francijai un Itālijai tiek prognozēts pieaugums attiecīgi par 0,4 %, 0,8 % un 0,7 %. Paredzams, ka plašākā eirozona palielināsies tikai par 1 %.
Montoriol Garriga no CaixaBank prognozē, ka Spānijas izaugsme šogad sasniegs 2,5%, ko galvenokārt veicinās iekšzemes pieprasījums, ņemot vērā procentu likmju samazināšanos, mājsaimniecību pirktspējas kāpumu un ES atveseļošanas fondu līdzekļu izmantošanas turpināšanos.
BBVA jaunākajā ekonomiskajā prognozē šis apgalvojums tiek pastiprināts, norādot, ka “2025. gadā, iespējams, apstiprināsies labāki perifērisko valstu – īpaši Portugāles un Spānijas – rādītāji salīdzinājumā ar eirozonas pamatvalstīm”.
BNP Paribas ekonomiste Lūcija sacīja, ka “mājsaimniecību patēriņam Spānijā vajadzētu saglabāties galvenajam izaugsmes virzītājspēkam 1. ceturksnī un gadā kopumā”.
Viņa minēja mazumtirdzniecības apjomu, kas janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri palielinājās par 2,2 %, un jaunu transportlīdzekļu reģistrāciju pieaugumu par 8,2 % janvārī un februārī.
Ekonomikas atveseļošanas plāns joprojām veicina izaugsmi
Vēl viens izaugsmes virzītājspēks ir turpmāka ES nākamās paaudzes fondu izmantošana saskaņā ar Spānijas atveseļošanas, pārveides un noturības plānu.
Līdz 2024. gada beigām bija piešķirti konkursi un dotācijas 47,6 miljardu eiro apmērā – aptuveni 60 % no kopējā dotāciju finansējuma. No tiem 14,4 miljardi eiro tika piešķirti tikai 2024. gadā vien.
Spānija jau ir saņēmusi 47,9 miljardus eiro dotāciju no Eiropas Komisijas. Decembrī tika iesniegts piektais līdzekļu izmaksas pieprasījums, kas ietver 8 miljardus eiro dotācijās un 15,9 miljardus eiro aizdevumos.
Spānijas Bankas veiktā aptauja liecina par šā stimula nozīmi: 45 % uzņēmumu apgalvoja, ka bez VDEU atbalsta tie nebūtu veikuši ieguldījumus, bet 31 % būtu veikuši tikai daļu no tiem. Nekustamais īpašums un kreditēšana joprojām ir dinamiska.