TM un VID vienojas par kopīgu rīcību cīņā pret ēnu ekonomiku

Ceturtdien, 12.septembrī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, lai vienotos par nepieciešamajiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanā.

Lai efektīvāk cīnītos pret ēnu ekonomiku un identificētu aplokšņu algu izmaksātājus, J.Bordāns un I.Jaunzeme vienojās par informācijas apmaiņu starp Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrāciju (UGFA) un VID. Turpmāk UGFA pievērsīs pastiprinātu uzmanību uzturlīdzekļu nemaksātāju materiālajam stāvoklim, nodrošinot datu apmaiņu ar VID par tiem parādniekiem, kuru oficiālie ienākumi neatbilst viņu dzīves līmenim.

J.Bordāns norādīja, ka bērna uzturēšana ir vecāku pienākums, kura nepildīšanai nevar būt nekādu attaisnojumu. Tāpēc ir svarīgi, lai nulles toleranci pret uzturlīdzekļu ļaunprātīgiem nemaksātājiem demonstrē ne tikai valsts, bet arī tie darba devēji, kas uzturlīdzekļu parādniekam oficiāli izmaksā minimālo algu un pārējo atlīdzības daļu – “aploksnē”.

TM mērķtiecīgi uzlabo uzturlīdzekļu sistēmu, paredzot gan jaunas iespējas parādniekiem savu finansiālo iespēju robežās iesaistīties uzturlīdzekļu maksāšanā, gan jaunus ierobežojumus uzturlīdzekļu nemaksātājiem. UGFA dati liecina, ka aptuveni 5 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju kā darba samaksu no sava darba devēja saņem minimālo algu. Lai novērstu aplokšņu algu risku un efektīvāk cīnītos ar šo ēnu ekonomikas komponenti, saņemto informāciju VID izmantos savās pārbaudēs par iespējamo nodokļu nenomaksu pilnā apmērā.

Tikšanās laikā abas puses vienojās par VID atbalstu un Elektroniskās deklarēšanas sistēmas izmantošanu Uzņēmumu reģistra komunikācijā ar uzņēmumiem, kuri nav izpildījuši likumā noteikto pienākumu atklāt savus patiesā labuma guvējus un tiks pakļauti vienkāršotās likvidācijas procedūrai bez tiesas iesaistes.

TM un VID vienojās sadarboties arī komercvides attīrīšanai no negodprātīgiem komersantiem, īpašu uzmanību pievēršot cīņai pret tā dēvētajām “feniksa” sabiedrībām, kas tiek dibinātas ar mērķi kļūt maksātnespējīgām vai tikt likvidētām pirms tās ir paguvušas nomaksāt nodokļus un norēķināties ar citiem kreditoriem, vienlaikus komercdarbību bez parādiem pārnesot uz citu sabiedrību. Tāpat arī tika pārrunātas iespējas pārņemt pozitīvo pieredzi PVN izkrāpšanas shēmu apkarošanā no Polijas, kur izdevies ievērojami samazināt PVN plaisas rādītājus – no 24,2% 2015.gadā līdz 7,2% pērn.

Sarunā piedalījās arī Uzturlīdzekļu garantijas fonda administrācijas direktors Edgars Līcītis un Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru