Vai mirušie patiešām spēj mūs redzēt? Brīnumains notikums, kas apstiprina – aizgājēji mūs turpina vērot

Ikviens cilvēks, kurš ir zaudējis mīļotu tuvinieku, zina, ka saikne ar viņu nepārtrūkst pat pēc nāves. 

Tā tikai nedaudz vājinās, bet tik un tā ir sajūta, ka aizsaulē aizgājušais tuvinieks it kā nemanāmi atrodas mums blakus. Šī sajūta īpaši pastiprinās lūgšanu laikā. Bet vai miris cilvēks var mūs redzēt un arī lūgt Dievu par mums?

Garīdznieki uzskata, ka mirušie mūs ne tikai redz, bet arī lūdz par mums. Un, kad mēs dzīvojam piedienīgi un dievbijīgi, viņi par mums priecājas. Bet – kad rīkojamies negodprātīgi un grēkojam, viņi skumst.

Reāls stāsts no garīdznieka dzīves

Ir zināms kāds gadījums, par kuru vēstījis Maskavas baznīcas priesteris, tēvs Vladimirs Strakhovs. Pēc dievkalpojuma pie viņa pienākusi kāda veca sieviete un lūgusi viņam steidzami sazināties ar dēlu.

Viņa pasniegusi priesterim zīmīti, kurā bija norādīta jaunā vīrieša adrese un vārds. Priesteris tajā pašā dienā devās uz norādīto adresi, paņemot līdzi svētās dāvanas.

Durvis viņam atvēra jauns vīrietis, kurš bija ļoti pārsteigts, ieraugot uz sliekšņa garīdznieku. Svētais tēvs teica, ka viņam esot lūgts ierasties un sarīkot svēto vakarēdienu slimniekam. Tad puisis bija vēl vairāk izbrīnīts un sacīja, ka viņš šajā dzīvoklī dzīvojot viens pats. Tagad bija priestera kārta brīnīties.

Lasi vēl: Saimnieks uzstādīja slēpto kameru, lai redzētu ko suns vienatnē dara un bija ļoti samulsis par redzēto

Svētais tēvs sacīja, ka šodien dievnamā esot ieradusies sieviete un lūgusi svēto vakarēdienu vīrietim. Kad mācītājs ieraudzīja portretu, kas karājas pie sienas, viņš norādīja uz to teica, ka pie viņa esot viesojusies tieši šī dāma.

Savukārt puisis iesmējās un teica, ka tā esot viņa māte, kas jau sen mirusi. Bet viņš bija tik satriekts par šo stāstu, ka pirmo reizi pēc daudziem gadiem piekrita izsūdzēt grēkus un saņemt svēto vakarēdienu.

Tēvs Vladimirs izpildīja mirušās gribu un devās noturēt vakara dievkalpojumu. Bet dievkalpojuma laikā pie viņa pienāca tā paša vīrieša kaimiņš un pavēstīja, ka vīrietis ir pēkšņi nomiris un lūdza noturēt aizlūgumu par aizgājēja dvēseli.

Šis pārsteidzoši reālais stāsts pierāda, ka mūsu mirušie tuvinieki joprojām vēro mūs un lūdz par mums pat tad, kad viņi ir citā pasaulē.