Mēs reiz sēdējām ar meitu un sarunājāmies, un es viņai visu izstāstīju. Un tad jau drīz vien pie horizonta parādījās vīramāte, kurai bija pamodusies mīlestība pret mazmeitu. Bet man bija tikai viens jautājums:
“Bet, kur jūs bijāt tāds mīlošais tēvs un vecmāmiņa, kad viņa slimoja, kad es viņu ņēmu uz darbu, tāpēc, ka nebija pie kā atstāt? Bet tagad, kad viņa ir jau liela meitene, jūsos pamodušās radnieciskas jūtas.”
Nevaru viņiem piedot, un jā, negribu, jo zinu, ka pie pirmajām grūtībām viņi mani un manu meitu nodos. Gāja laiks, es iepazinos ar ļoti labu cilvēku, kurš mīl mani un manu meitu, viņam ar meitu ir ļoti draudzīgas attiecības, un meita viņu sauc par tēti. Bet savu īsto tēvu sauc par tēvoci Ņikitu.
Lasi vēl: Zivis karēļu gaumē; Slavenā veco laiku recepte; Garda pat atdzesētā veidā
Bērnu nepiemānīsi, viņš jūt, kas un kā pret viņu izturas. Pieaugušo var apmānīt, bet ne bērnu. Man drīz būs otrs bērniņš, man viss ir normāli, bet bijušajam vīram ne pārāk. Meita nevēlas brīvdienās pie viņa doties, viņš tā arī neapprecējās, un pie vecmāmiņas meita arī nevēlas doties.
Uzticieties tuviniekiem un sargājiet viņus. Savādāk var gadīties kā manam bijušajam, kurš ir brīvdienu tētis pēc paša vēlēšanās.
Avots: