Apkaunojums uz mūžu
Rietumeiropā savulaik tika izgudroti daudzi spīdzināšanas un pazemojoši sodu instrumenti. Tā bija gan stāvēšana pie kauna staba, gan koka žņauga sieviešu uzpurņu nēsāšana.
Papildus lūpu un mēles traumām šāds spriedums sievietei nodarīja daudz morālu ciešanu, jo visi radinieki, kaimiņi un draugi visu mūžu atcerējās viņas sodīšanas faktu.
Un, ņemot vērā to, ka sievietes parasti sazinājās ar šauru cilvēku loku, kuru vienoja baznīca,uzpurnis viņām nozīmēja mūžīgu kaunu.
Lasi vēl: Ukrainiete, kura mira pasažieru lidmašīnas katastrofā pirms savas nāves atstāja paziņojumu
Pazemojošās maskas bija dažādas. Bieži vien tās atgādināja dzīvnieku iezīmes. Kādai ziņkārīgai sieviete tika uzmaukta galvā metāla konstrukcija ar garu knābi, bet kādai skandālistei – ar ēzeļa mēli.
Vīriešiem, kas tika notiesāti par pļēgurošanu, inkvizitori uzmaucagalvā maskas ar cūkas šņukuru.
Dažreiz sievieti, kurai bija piespriests valkāt uzpurni, vadāja pa pilsētas ielā, lai visi ļaudis varētu redzēt viņas kaunu. Tas tika uzskatīts par smagāko sodu.
Šādos gadījumos pie kauna maskas tika piesieta pavada, aiz kuras sievietes vīram vajadzēja vadāt nelaimīgo. Parasti šāds sods tika piespriests par laulības pārkāpšanu un tā nolūks bija iedvest bailes sieviešu sirdīs.
Avots: