Bērni jums nelūdza piedzimt, tāpēc beidziet izturēties tā, it kā viņi jums būtu parādā. Skarbi, bet tieši!

Nemēģiniet viņus pārvērst par sevis kopiju vai piespiest dzīvot to dzīvi, kādu vēlējāties dzīvot jūs, bet nespējāt. Ļaujiet bērniem pašiem pieņemt lēmumus…

Jā, jūsu bērniem jāizturas pret jums ar cieņu, bet tas nenozīmē, ka viņiem jāizpilda jebkura jūsu vēlme. Tas nav iespējams.

Jā, Jūs laidāt šo bērnu pasaulē, bet tas nenozīmē, ka viņš ir jūsu īpašums. Zinu, būt vecākam nav viegli, un šajā lietā nepastāv nekāda maģiska instrukcija, bet tā vietā, lai būtu ar viņiem stingri, pievienojiet pūles, lai viņi būtu laimīgi.

Ja jums nav noskaņojuma vai esat noguruši, neizgāžat dusmas uz saviem bērniem. Atstājiet viņus mierā. Vienkārši pastaigājieties, nomierinieties un, kad saņemsiet sevi rokās, tikai tad dodieties pie viņiem. Izrunājiet visu, kas jums nepatīk, tad, kad Jūs un jūsu bērns būs tam gatavs. Nesarežģiet situāciju!

Protams, jūs var ļoti nokaitināt necieņa no bērna (vai bērnu) puses, bet šai necieņai nevajadzētu izgāzties vētrainā sašutumā. Reizēm šādai uzvedībai  nav pamata. Iespējams, ka jūs paši necienāt citus cilvēkus ,un bērni vienkārši kopē jūs.

Viens no pašiem grūtākajiem audzināšanas aspektiem ir pareiza balansa meklēšana starp stingrību un jautrību. Jūs vēlaties, lai jūsu bērni aug vispusīgi attīstīti. Un tas, starp citu, attiecas arī uz viņu emocionālo pasauli.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru