Tā arī ir vardarbība …
“Ir vecs teiciens:”Vardarbība nekad neko neatrisina”, raksta DžefsRounersno HoustonPress.
Lasi vēl: Orhideja nīkuļo? Nesteidz mest ārā! Pastāstīsim kā reanimēt orhideju
Šeit es gribētu jums citēt amerikāņu rakstnieku RobertuHainlainu, “Zvaigžņu desanta” autoru:”Ikvienam, kurš aizstāv vēsturiski nepamatotu un amorālo koncepciju par to, ka”vardarbība nav spējīga neko radīt”, es ieteiktu padiskutēt ar NapoleonaBonaparta un hercoga Velingtona gariem.
Vardarbība, atklāts spēks un vara cilvēces vēsturē atrisināja daudz vairāk jautājumu nekā jebkurš cits faktors, un pretējo viedokli nav pat tiesību saukt par koncepciju.
Nejēgas, kuri aizmirst šo galveno patiesību cilvēces vēsturē, vienmēr maksā, vai, jebkurā gadījumā, maksāja par šo neprātīgo uzskatu ar savu dzīvību un brīvību … ”
Kampaņa #MeToo (#Es arī – kampaņa pret seksuālu vardarbību un uzmākšanos) mani dziļi aizskāra. Daļēji tāpēc, ka es pats kļuvu par sava radinieka-vīrieša seksuālās vardarbības upuri.
Daļēji tāpēc, ka izvarošanas kultūra ir bijusi mana galvenā pētījuma objekts daudzu gadu garumā. Daļēji tāpēc, ka man piedzima meita.
Es visu laiku baidos, ka viņa ienāks pasaulē, kurā viņa tiks uztverta kā iekāres objekts, kā zemākasšķirescilvēks. Bet ja jūs domājat, ka tas tā nav,varbūt vienkārši varat nosaukt mani komentāros par cilvēku, kurš ir zem sievas tupeles un tīties prom?
Agrāk es viņai mācīju, ka, ja viņa saskaras ar rupjību, viņai jāvēršas pie skolotāja. To mēs vienmēr stāstam saviem bērniem. Autoritāte –tur ir tā lieta. Tas ir loģiski. Mēs viņiem esam beznosacījumu autoritātes.
Taču pēdējā laikā mani sāka interesēt, vai mēs pareizi darām, kad mācām meitas, ka autoritāte ir atbilde uz tām problēmām, ar kurām viņas saskaras, it īpaši saistībā ar uzmākšanos. Padomāsim par to.
Cik daudz izvarošanas faktiski notiek ASV? Neviens nezina. Lielākā daļa izvarošanas un seksuālas vardarbības gadījumu vēl nav reģistrēti.
Kāpēc? Jo daudzi cietušie uzskata, ka tiesu sistēma labākajā gadījumā ir bezjēdzīga, sliktākajā gadījumā upuri no tās cieš vēl vairāk.
Pretēji tautas uzskatiem sabiedrībā, tie izvarošanas upuri, kuri izdzīvoja, nekļuva bagāti, viņus pat neciena šajā valstī. Pārsvarā viņiem netic, viņu vārdi tiek ignorēti, par tiem šaubās, galu galā viņi izrādās nevis upuri, bet noziedznieki.
Tieši tāpēc es sāku mācīt savai meitai nekavējoties sist ikvienam, kas uzdrošinās pieskarties viņas krūtīm, dibenam vai jebkurai citai ķermeņa daļai bez viņas piekrišanas. Mērķē tieši degunā, mīļā.
Vai viņa tiks sodīta skolā par vardarbību? Jā, un tas būs pareizi. Vardarbība ir pretlikumīga. Pievērsiet uzmanību: es neteicu “nepareiza”, es teicu “pretlikumīga”. Šīs ir divas dažādas lietas.
Gejiem un lesbietēm bija aizliegts precēties pēc likuma. Bet tas nebija nepareizi.
Es neiebilstu, lai mēs aprunātos par to, vai šādos gadījumos manai meitai vajadzētu izmantot kung fu. Bet vispirms noskaidrosim, kāpēc lai viņa to darītu. Ja viņa iesita kādam tikai tāpēc, ka viņš sauca viņas vārdu, tas ir slikti.
Bet, ja viņa uzbruka kādam, kurš nolēma, ka viņš var brīvi grābstīties gar viņu, tad ejiet jūs tur, no kurienes atnācāt.
Vai vardarbība ir ideāla reakcija uz seksuālu uzmākšanos? Protams, ka nē. Ideāla reakcija ir – tādas pasaules radīšana, kurā šādas ļaunas lietas tiks izkaustās pašos pamatos, visos varas iestāžu līmeņos, kurās darbosies nulles tolerances politika.
Padodiet man, lūdzu, ziņu, kad pienāks šis laiks. Līdz tam es iemācīšu savai meitai pareizi iesist pa seju. Vai jums tas nepatīk? Tad māciet saviem bērniem to, kam ticat jūs.
Reaģēšana uz vardarbību ar vardarbību ir pilnīgi pamatota. Mani neinteresē vispārpieņemtās pieklājības koncepcijas, kad runa ir par tiem cilvēkiem, kuri ir pārliecināti: man viss ir atļauts.
Nekautrējaties stāstīt savām meitām, ka sist cilvēkam, kurš pārkāpa atļauto robežu, ir pilnīgi normāli“.
Un vai jūs piekrītat raksta autoram?