Katram bērnam mēdz gadīties histērijas. Vai ar tām var kaut ko iesākt, vai arī vienkārši jāgaida, līdz bērns paaugsies? Kāda māte no Brazīlijas dalās ar savu metodi – tā ir pavisam vienkārša un iedarbīga.
Es neesmu nedz psiholoģe, nedz bērnu histēriju eksperte, es vienkārši esmu 5 gadus vecas meitiņas mamma. Tomēr man šķiet, ka esmu atradusi „formulu”, ar kuru gribu padalīties, jo šādi var ātri izmainīt bērna domu gājienu brīdī, kad viņš ir gatavs uzsākt skandālu kāda maznozīmīga sīkuma dēļ.
No sākuma nedaudz no mūsu personīgās pieredzes. Uzsākot savas bērnudārza gaitas, mana meita sāka ļoti nervozēt. Viņa teica, ka nekad nespēs pierast pie bērnudārza. Arī mājās viss aizgāja šķērsām: Alise aizvien biežāk kļuva dusmīga un katra, pat sīkāka iemesla dēļ sāka rīkot histērijas. Bērnudārzā mums ieteica vērsties pie bērnu psihologa, ar cerību, ka tas kaut kādā veidā spēs uzlabot radušos situāciju.
Psiholoģe tik tiešām sniedza mums daudzus noderīgus padomus, taču viens no tiem bija vienkārši fantastisks, turklāt arī pavisam vienkāršs. Par to es arī gribētu jums pastāstīt.
Psiholoģe man paskaidroja, ka bērnam jāliek saprast, ka mēs cienām viņa jūtas. Lai arī kāds būtu krīzes iemesls, mums jāpalīdz bērnam (tas strādā ar bērniem, kas sasnieguši vismaz 5 gadu vecumu) padomāt un saprast, kas īsti ar viņu notiek. Kad mēs atzīstam viņa jūtas un tai pašā laikā ļaujam viņam pašam piedalīties problēmas risināšanā, mēs varam apturēt bērna histēriju.
Tātad bērns ir gatavs sarīkot skandālu. Iemeslam nav ne mazākās nozīmes – lellei salūza roka, pienācis laiks gulētiešanai, nesanāk izpildīt mājasdarbu vai arī gluži vienkārši negrib izpildīt jūsu lūgumus. Skatoties bērnam acīs, mēs mierīgā balsī uzdodam tikai vienu jautājumu:
„Šī ir liela problēma, vidēja problēma, vai pavisam maziņa problēma?”
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā