Vecāki nolēma bērnā ieaudzināt labestību, tāpēc ieviesa mājās kaķēnu. Bērns reiz saķēra dzīvnieku aiz astes, bet sadusmotais dzīvnieks, atbildot uz to, ieskrāpēja bērnam pirkstā. Vecāki jūtīgi reaģēja uz sava stvases raudāšanu un kaķīti bez žēlastības izmeta uz ielas.
Diezgan izplatīta situācija, vai ne? Bet tiešām – kad var mājās paņemt kaķi, kas kļūtu par mīļdzīvnieku tavam bērnam? Par šo jautājumu nez kāpēc aizdomājas tikai retais. Nu ko, tiksim skaidrībā!
Kamēr tavs bērns vēl tikai rāpo, nevar būt ne runas par ģimenes papildināšanu ar četrkājainu locekli, jo kaķu spalvas nonāks mazuļa mutē. Var rasties vēl viena problēma – alerģija. Tomēr bērnam, kas nav sasniedzis gada vecumu, izsitumi uz ādas parasti ir saistīti ar zīdaiņu diatēzi.
Bet tad bērns sāk staigāt. Vai ir pienācis laiks kaķēna ieviešanai? Nesteigsimies. Šajā vecumā – līdz 3 gadiem – satveršanas reflekss bērniem ir pārāk labi attīstīts. Tā ir dabiska parādība, nevis apzināta nežēlība. Bet kaķim tu nevari izskaidrot, kāpēc bērns saķēra to aiz astes. Atbildot uz to, dzīvnieks var ieskrāpēt bērnam vai iekost viņam. Pēc tam abu starpā diez vai izveidosies laba saskarsme.
Morālā problēma šādos gadījumos nav vienīgā. Vēl nepatīkamāki ir kaķu skrāpējumi. Mikroorganismi, kas dzīvo šo dzīvnieku nagos un ķepu spilventiņos, izdala vielas, kas ir pārsteidzoši indīgas. Pastāv pat slimība ar prozaisku nosaukumu – “kaķa skrāpējuma slimība”.
Tiesa,šī slimība nav jāārstē – tā pāriet pati. Ja nu vienīgi skrāpējuma vietu var apsmērēt ar jodu vai briljantzaļo šķīdumu. Bet vispirms āda ap skrāpējuma vietu kļūs sarkana, pietūks un zināmu laiku sāpēs. Var pat paaugstināties temperatūra un sākties drudzis.
Ja tev paveiksies, “kaķa skrāpējuma slimība” ilgs trīs dienas, ja ne – tad divus mēnešus.Tas nepavisam nav patīkami. Interesanti, ka tieši inficēti kaķu nagi, atšķirībā no citiem dzīvniekiem, izraisa šādu reakciju, kuras dēļ kaķis ticis “pagodināts” ar iekļaušanu reģistrēto slimību sarakstā.