Es centos apzināties to, ko viņš bija teicis. Ļoti daudz visa tā, ko viņš stāstīja vēlāk, es īsti nemaz nedzirdēju. Es biju pārāk aizņemts ar visām neapmierinātajām cerībām, kuras jau biju pieļāvis tā mēneša laikā, kad bijām precējušies. Neapmierinātās cerības ir ne tikai laulību šķiršanu iemesls, bet arī iemesls, kādēļ daudziem cilvēkiem ir tik neizdevusies dzīve.
Antonio Banderass reiz teica ļoti viedus vārdus: “Cerības – visu vilšanos cēlonis.” Nav svarīgi, vai esat precējušies vai šķirti, strādājat vai esat bezdarbnieki, jauni vai veci. Neviens nav pasargāts no neapmierinātām cerībām.
Esmu matemātiķis, tādēļ man patīk aprēķināt dažādus risinājumus. Lūk, viens no tiem:
cerības – realitāte = vilšanās.
Lasi vēl: Ķīniešu restorānā pasūtīju zupu un saņēmu ko tādu…
Es jums paskaidrošu visu pa punktiem.
Cerības
Kad es ierodos mājās no darba, ceru sagaidīt sev pretī sievu tīrās un skaistās drēbēs, ar smaidu uz lūpām un sakoptiem matiem. Mūsu gadu vecā meita nebūs kaprīza un nemētās pa visurieni ēdienu, mēs pavakariņosim klusībā un mierā, tad dosimies pastaigāties.
Realitāte
Esmu aizkavējies darbā, mājās ierodos 30 minūtes vēlāk. Nav pat mazākās liecības, ka mani varētu sagaidīt vakariņas. Sievu atrodu pie datora – viņa cenšas pabeigt projektu, lai paspētu termiņā, taču patiesība ir tāda, ka viņa šo termiņu jau sen ir palaidus garām. Viņas nogurušās acis runā pašas par sevi – vakariņas var nemaz negaidīt.
Tad es sarūgtināts dodos pie savas meitas, pa ceļam lasot izmētātās mantas, un ņemu viņu līdzi uz virtuvi, kur iesēdinu viņu bērnu krēsliņā. Ideja – karstās sviestmaizes. Kliedzošajam bērnam es dodu ābolu biezeni, bet pats ķeros klāt ēst taisīšanai. Dienas beigās mēs ar sievu iekrītam gultā, nebūdami spējīgi vairs nomazgāt traukus vai savākt bērna izmētātās mantiņas. Saprotams, ka mēs nekur vairs neiesim.
Ko mēs iegūstam gala rezultātā? Vilšanos.
Jā, ļoti bieži gadās tā, ka mūsu cerības paliek vien par cerībām, bet patiesībā mūs sagaida vilšanās.
Kāds var būt šīs problēmas risinājums? Skatīties uz visu apkārt notiekošo reālistiski! Nekad nevajag no citiem sagaidīt pārāk daudz. Kad jūs sastopaties ar situāciju, kas jūs īsti neapmierina, atmetiet uz kādu brīdi savas gaidas un samierinieties ar realitāti, kamēr jūs paši nespēsiet to kaut kādi izmainīt.