Vikai ir māte, bet viņas sen nav komunicējušas. Tēvs par zādzību nokļuva zonā, kur arī nomira. Māte pat nevēlējās parūpēties par viņa bērēm. Bija vēl vecākais brālis, bet viņš aizbēga no mājām, kad Vikai bija 10 gadi. Vika nezināja, vai viņš vispār ir dzīvs un kas ar viņu ir noticies.
Bet tad viņai pazuda piens. Kāda sieviete bija ieteikusi dzert alu, palīdzot. Nopirka sev vienu bundžiņu, izdzēra pusi, devās ar mazuli staigāt uz skvēru, apsēdās uz soliņa, bet tālāk jau es viņu pamodināju.
Bet pa to laiku taču bērnu varēja paņemt jebkurš!!! Paveicās, ka neviens nelietis garām negāja!
Aizvedu viņu uz viņas mitekli, pa ceļam nopirku pienu, bulciņas, jogurtu, sautējumu, vienkāršāk sakot, tam, kam pietika nauda, to nopirku.
Kad ieraudzīju meitenes mitekli, gandrīz nokritu ģībonī – istabiņai gandrīz 4 kvadrātmetri, mazs lodziņš ar restēm. No mēbelēm bija galds, krēsls un nolietots dīvāns. Stūrī stāvēja divi koferi ar viņas mantām.
Nākamajā dienā es nespēju gūt mieru, domājot par meitenes likteni. Pēc tam paņēmu mašīnu, aizbraucu pie Vikas un piedāvāju viņai pārcelties pie manis dzīvot – māja liela, vietas daudz.
Viņa apraudājās, saka, ka nav ko samaksāt.
Es viņai teicu, ka viņa var pie manis dzīvot tāpat vien, gluži kā mana māsa.
Jo, ja man būtu māsa (vai brālis), mēs dzīvotu kopā, palīdzētu viens otram. Tā arī būs! Atvēlēju viņai saulainu istabu.
Tagad mēs dzīvojam kopā – divas Vikas. Arī mans vārds ir Vika, un manai jaunajai māsai arī Vika. Un Maksims ir tik jauks zēns! Bet mūsu kaķis Vasīlijs ir uzņēmies rūpes par mums – sargā miegu, silda.
Lasi vēl: Ko uzdāvināt mīļotajam cilvēkam uz Valentīndienu, saskaņā ar viņa zodiaka zīmi?
Vika izrādījās brīnišķīga kulināre – Vika pabeidza skolu, izmācījās par konditori. Mazulis paaugsies, atradīsim Vikai darbu pēc specialitātes.
Protams, atradās kaimiņi, kuri sacīja, ka es esmu muļķe, svešu un nepazīstamu cilvēku esmu ielaidusi mājā, un vēl pat reģistrējusi.
Varbūt arī viņiem ir taisnība, bet citādāk es nevarēju…
Avots: