Man ir 27 gadi, pēc vecāku nāves dzīvoju privātmājā vienā no Maskavas piepilsētas rajoniem. Puse no rajona sastāv no daudzstāvu dzīvojamajām mājām, bet otra puse – kotedžām. Starp abām daļām skvērs ar bērnu laukumiņiem.
Tā kā es esmu veselīga dzīvesveida piekritēja, tad vakaros es skrienu. Bet, lai nebūtu bail, paņēmu suni – dobermani ar iesauku Fas. Patiesībā viņš ir Fausts (iesauka no patversmes), bet ērtības labad es paliku pie īsāka vārda. Un pats suns ir īsts labsirdības iemiesojums! Man pat kaimiņi jau jautāja, vai viņš ir mēms, vai arī vai viņam nav kādas problēmas, jo neviens ne reizi nebija dzirdējis viņu rejam.
Bet kāpēc riet, ja viss ir kārtībā?
Tā nu mēs izgājām vakarā paskriet pa skvēru. Skvērā neviena nav, klusums.
Un tad es izdzirdēju kādu dīvainu skaņu. Sākumā šķita – kaķis ņaud, bet kaut kā neparasti. Suns mani pavilka kaut kur uz sāniem, uz neapgaismotas alejas pusi.
Sākumā es negribēju turp iet – kļuva bail. Bet tad atkal izdzirdēju to pašu skaņu, it kā kāds raudātu. Ieslēdzu lukturīti, gāju un ieraudzīju ko šokējošu!!!
Stāv bērnu ratiņi, tajos raud zīdainis, gandrīz jau pilnīgi aizsmacis no raudām, blakus uz soliņa guļ meitene, acīmredzot mazuļa māte.
Es pārbijos – domāju, ka mirusi vai arī palicis slikti, ja reiz nedzird bērna raudas! Jā, un ko viņa vispār tik vēlu ar bērnu parkā dara? Vēlējos sākumā pazvanīt uz policiju. Piegāju, ieskatījos, izrādījās, ka viņa guļ! Es viņu sāku modināt, viņa nedaudz atvēra acis. Viņa pārbijās. Uzreiz satvēra bērnu no ratiņiem, sāka raudāt.
Vispār dzirdēju es tādu stāstu. Meiteni sauc Vika, viņai nav pat 18 gadu. Viņa ir viena ar bērnu. Dzīvo kādas vecas mājas palīgistabā. Ar bērna tēvu iepazinās internetā, iemīlējās, viņš paaicināja dzīvot uz Maskavu. Dzīvoja īrētā dzīvoklī, meitene iekārtojās par pārdevēju veikalā.
Meitenes puisis nestrādāja, bet reizēm viņam parādījās lielas summas – sacīja, ka laimējis. Bet, kad viņa palika stāvoklī un vēders kļuva redzams, viņš vienkārši aizbēga, kamēr viņa bija darbā. Paņēma visas savas mantas, pat dažas Vikas lietas un pazuda. Palika vēl parāds par dzīvokli par diviem mēnešiem. Vika nav pat vairs pārliecināta, ka puiša īstais vārds ir tāds, kādu viņš minēja. Telefons atslēgts, savas lapas sociālajos tīklos nobloķējis. Kā meklēt un vai vispār vajag – viņa nezina.
Gandrīz visu mēneša algu nācās atdot par dzīvokļa parādu, bet saimniece viņu izlika uz ielas. Labi vēl ka apkopēja ļāva uzturēties dzīvojamās mājas palīgistabiņā, apmaiņā pret to, ka palīdz tīrīt pagalmu. Vēl viņa mazgāja kāpņu telpu par 100 rubļiem dienā.
Kad Vika palika bez naudas un dzīvesvietas, viņa darbā noģība, viņu aizveda uz slimnīcu, kur viņa palika arī līdz dzemdībām.
Kad piedzima dēls Maksims, par saņemto bērna naudiņu viņa nopirka ratiņus, pamperu krājumus un bērnu apģērbu. Tā arī viņa dzīvoja ar mazuli, pārtiekot no maizes un ūdens. Labsirdīgie kaimiņi reizēm iedeva kādus produktus.
Turpinājumu lasiet nākošajā lapā