Puiša māte man samaksāja par abortu; Tur arī viss notika, bet pēc mēneša es uzzināju, ka esmu stāvoklī

Grūti izstāstīt vārdos, kā es sapņoju par bērniem. Jau bērnībā, kad es auklēju vecākās māsas bērnus, es iztēlojos, kā dzemdēju savu pirmo bērnu, kļūstu par labu māti un sievu. Bet maniem sapņiem bija pārvilkts krusts, turklāt tad, kad es pati nevarēju atbildēt par savu rīcību.

Man tolaik bija tikai 16. Sāku satikties ar puisi no manas skolas. Aleksandrs bija gadu vecāks nekā es, jau pabeidza skolu, sapņoja kļūt par inženieri, gatavojās iestājeksāmeniem.

Tobrīd mēs bijām kopā jau četrus mēnešus. Pēc skolas diskotēkas viņš uzaicināja mani pie sevis mājās, viņa vecāki bija vasarnīcā. Tur arī viss notika, bet pēc mēneša es uzzināju, ka esmu stāvoklī.

Izstāstīt par to mammai bija bail, es pateicu Aleksandram, viņš nopriecājās, teica, ka precēsimies un audzināsim bērnu. Bet palika jautājums par iepazīšanos ar vecākiem.

Es negribēju iepazīstināt viņu ar savu mammu. Viņa bieži iedzēra, un bija kauns par viņu. Māsa dzīvoja citā pilsētā, bet vairāk radinieku man nebija.

Nu labi, negribi iepazīstināt mani ar saviem vecākiem, iepazīsties vismaz ar manu mammu. Es viņiem pateikšu, ka vēlos tevi atvest uz vakariņām, pasēdēsim mājās, iepazīsimies.

-Labi, esmu ar mieru, bet tiešām viss būs labi?
-Mani vecāki ir ļoti labi, viss būs lieliski.

Sacīts darīts. Pie vakariņu galda viņa vecāki bija ļoti jauki. Viņa mamma Svetlana visu laiku atkārtoja, cik es skaista, pat pieminēja labu audzināšanu un pieticību. Tas iemidzināja manu modrību, es atslābu.

Labi, ka man būs tik brīnišķīga vīramātes, kā Jūs.

Vīramāte? Jūs ko, gatavojaties tik agri precēties? Jūs pagaidiet, pārbaudiet jūtas, iegūstiet augstāko izglītību, jā, un sākumā vispār skolu pabeidziet. Jums tagad tikai par eksāmeniem jādomā.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru