5 frāzes, kuras noteikti nevajadzētu teikt savai meitiņai, ja vēlat viņai laimi

Pieaugušie ne vienmēr kontrolē sevi tajā, kam un kādā tonī, kaut ko izsaka. Paši to negribot, vecāki sniedz savam bērnam nopietnu attieksmi.

Visu pateikto viņš saklausa, apdomā – un neizbēgami projecē pats uz sevis un savām turpmākajām darbībām. Šīs 5 frāzes jūs paši, noteikti, ne reizi vien  esiet dzirdējušas no mātes vai vecmammas.

Labāk nekad neatkārtojiet tās savai meitai, ja vēlaties, lai viņa izaugtu par taisnīgu, laimīgu, mīlošu un no sirds mīlētu sievieti.

«Esmu resna un neglīta, laiks sēsties uz diētas!«

Katrai meitenei viņas māte ir pati skaistākā un brīnišķīgākā sieviete pasaulē. Apgalvojums, ka māte patiesībā nav ideāls, nopietni traumē un šokē mazo meiteni. Bet no vienas puses, bērni  5 – 6 gadu vecumam bez atrunām tic visam, ko stāsta vecāki. Tā ir pretruna, ar kuru bērna  apziņa netiek galā.

Kāpēc, tas ir bīstami: meita augs ar pārliecību, ka arī viņa nav ideāla un viņas ķermenim nepieciešama korekcija – jo viņa, taču ir mātes meita! Rezultātā bērnam veidosies kompleksi un patoloģiska tieksme pēc fiziskas pilnveidošanās. Tad labāk paļauties uz morālajam īpašībām.

« Šajā fotogrāfijā es izskatos briesmīgi!«

Labāk pateikt- «nepareizs rakurss« vai «neveiksmīgs apgaismojums«. Nav jāizsaka meitenei, ka fotogrāfijā var slikti izskatīties, ka, lūk, viss izdevās brīnišķīgi, bet es esmu izbojājusi foto. Bērns to atcerēsies un sāks kompleksēt kameras priekšā, pēc tam arī dzīvē.

«Tu man esi kļuvusi par tādu skaistuli!«

Izklausās tā, ka visu iepriekšējo laiku meita izskatījās briesmīgi. Tas pirmkārt. Otrkārt – nepieciešams būt uzmanīgai ar komplimentiem un uzslavām mazajai meitenei. Pēc savas dabas, tā vai citādi, sākot ar trīs gadu vecumu, meitenes ieskatās spogulī, novērtē savu izskatu un  salīdzina to ar apkārtējiem.

Ja vēl māte sāk diendienā atkārtot par to, kāda gan viņa ir skaistule un cik fantastiski izskatās, liela iespējamība, ka meitene izaugs ieciklējusies uz pašas pilnību un visus savus spēkus veltīs tam, lai to atbalstītu. Tad, kā mazu sievieti, jau no bērnības vajadzēja iemācīt vienmērīgi attīstīt ne tikai ārējās, bet arī personiskās  īpašības.

« Apēd konfekti, un viss pāries!«

Vai pīrādziņu. Jeb visu kopā. Lūk, tas ir pareizs ceļš uz patoloģiskiem pārtikas traucējumiem, kuri nākotnē mierīgi var pāriet Bulīmijā un Anoreksijā. Jā, stresa situācijās organisms  pieprasa vairāk glikozes.  Bet saņemt to var no augļiem un ogām, vai vienkārši uzņemt pārtikas vitaminizēto piedevu.

Mierināt nervus ar saldumu palīdzību, noēst visas bēdas ar šokolādēm un kūciņām – tas ir tieši, tas , no kā gudrai mātei būtu jāatradina sava meita. Notikusi nelaime? Padalies ar tuvajiem cilvēkiem, paraudi, noskrien trīs kilometrus apkārt mājai vai izlīmē istabā tapetes – arī tas palīdz, pietam, tas neizstrādā psiholoģisku atkarību no ēdiena un neaudzē taukus uz vēdera.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

COMMENTS

Pievienot komentāru