Mamma skarbi atklāj visiem, kādēļ nevajadzētu doties ciemos pie tikko jaundzimuša bērniņa un viņa mammas

Mazuļa dzimšana – svarīgs notikums ne tikai vecāku dzīvē. Vēl ir  vectētiņi un vecmāmiņas, tantes un onkuļi, un viņi visi, kā arī citi radinieki un draugi vēlas vismaz paskatīties, lai redzētu jaunu ģimenes locekli.

Un visi ir tik ieinteresēti to izdarīt pēc iespējas ātrāk, vēlas nekavējoties ierasties slimnīcā. Tikai šajā haosā viņi aizmirst par to, kam tagad jāpievērš daudz lielāka uzmanība. Par māti. Un viņai tiešām var būt ļoti slikti.

Keitija Boulmena, dvīņu māte un viņu vecākā māsa, nesen uzrakstīja ļoti aizkustinošu ziņu, kurā izskaidroja relaksācijas nozīmi jaunajām māmiņām. Uz to reaģēja daudz sieviešu, un tas būtu jāizlasa ikvienam, kurš vēlas ierasties pie sievietes dzemdībās slimnīcā.

Tā esmu es, tikai 24 stundas pēc mana vecākā bērna dzimšanas. Man nav ne mazākās nojausmas, kurš nofotografēja šo fotogrāfiju, bet viss ir redzams manā sejā.

 Viena vai divas dienas. Vai tad tas ir daudz?

1 vai 2 dienas, lai jaunā māte saprastu faktu, ka no viņas ķermeņa parādījās mazs cilvēciņš. 1 vai 2 dienas, lai viņa beidzot varētu iet dušā un nomazgāt sviedrus un asinis no ķermeņa. 1 vai 2 dienas, lai viņa varētu izdzīvot sāpes krūtīs, mācoties viņu pabarot. 1 vai 2 dienas, lai viņa vismaz nedaudz pagulētu, jo viņa ir pilnībā izsmelta.

Pirms sākat jaunu dzīvi kā māte, jūs piedzīvojat vienu no sāpīgākajiem, nogurdinošākajiem un trakākajiem pārdzīvojumiem dzīvē. Dzemdības. Vai visi esat aizmirsuši, cik tas ietekmē jūsu emocionālo un fizisko stāvokli? Pēdējais, ko vēlaties, ir tas, lai visi sēdētu  jūsu palātā, pirms jums ir iespēja atgūties.

Jūsu intīmā zona un pat kuņģis ir sāpīgs. Bieži vien ir iegriezumi. Jūs mēģināt kaut kā padarīt sevi ērtāku uzturēšanos slimnīcas gultā, jo jums ir neērti jebkurā stāvoklī. Jūs tik tikko varat sēdēt, stāvēt un staigāt. Kā lai pat aiziett uz tualeti ar tik nepanesām sāpēm, kad jūsu istaba ir pilna ar apmeklētājiem?

Lasi vēl: Kāpēc arābietes baidās no pirmās kāzu nakts. Viņām tas ir kā murgs!

Visi ir tik priecīgi nofotografēties ar mazuli, ka pati mamma to nevar izdarīt! Man vajadzēja lūgt, lai mani nofotografē – un tas ir viens fotoattēls, kurā es guļu uz dzemdību galda kopā ar mazuli. Paldies vecmātei, kura bija laipna, lai paņemtu manu tālruni un nofotografētu man visvērtīgāko fotogrāfiju. Kopš tā laika tās galvenokārt ir pašbildes.

Turpinājumu lasiet nākošajā lapā

Iesaki šo rakstu citiem!

Pievienot komentāru