Vīramāte atrada dēlam mīļāko, lai “izēstu” no mājokļa vedeklu bez pūra. Ļaunāk nav iespējams rīkoties! Un lūk, kā tas beidzās!

Bagātajai vīramātei jau no pirmā acu uzmetiena nepatika dēla izredzētā, un viņa bija gatava jebkuram solim, lai izliktu vedeklu pa durvīm.

Marija ilgu laiku nevarēja saprast, kāpēc Jegors viņu neiepazīstina ar savu māti. Pēc triju mēnešu romantikas viņi pat salaulājās slepeni. Un tikai pēc tam, kad abi kļuva par vīru un sievu, Jegors atveda mājās savu jauno sieviņu.

Vīra dzīvoklis pārsteidza Mariju. Viņa bija dzimusi un bērnību un jaunību pavadījusi laukos, nabadzīgā ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas viņa aizmuka uz pilsētu, iestājās tehnikumā, izmācījās par konditori. Tagad viņa strādāja un vienlaikus mācījās neklātienē, lai iegūtu augstāko izglītību.

Jauniete dzīvoja pieticīgi, viņai bieži trūka naudas. Un te pēkšņi viņa nonāca mājoklī, no kura vēdīja bagātība. Bet no saimnieces, viņas izredzētā mātes Tatjanas Grigorjevnas mātes, plūda emocionāls vēsums.

Augstprātīgā “sniega karaliene” ar nicinošu skatienu aplūkoja negaidīto vedeklu. Un uzreiz saprata, ka šī ir meitene neder viņas vienīgajam mīļotajam dēlam. Bagātā atraitne, kurai nelaiķis vīrs bija atstājis daudz naudas, sargāja savu atvasi no pielūdzējām, kas medīja bagātus vīrus. To skaitā viņa uzreiz iekļāva arī Mariju.

Sākumā vīramāte vedeklu vienkārši ignorēja, nepārmijot ar viņu ne vārda. Bet kādu dienu sieviete nespēja savaldīties, un, kad Jegora nebija mājās, viņa atklāti pateica: “Tu neesi cienīga būt mana dēla sieva!”

Marija mēģināja sūdzēties vīram, bet viņš viņai tikai atgaiņājās un teica, lai viņu neiesaista sieviešu savstarpējās ķildās. Tad jaunā sieviete saprata, ka vīrs viņai nepalīdzēs. Vēl ļaunāk, viņai sāka rasties aizdomas, ka laulātajam draugam ir mīļākā.

Dīvaini komandējumi brīvdienās, vēla atgriešanās no darba, sūdzības par “galvas sāpēm”, lai izvairītos no intīmās tuvības. Jebkura gudra sieviete spēj pamanīt izmaiņas sava mīļotā uzvedībā.

Marija arī to pamanīja. Bet atklāti vaicāt viņai bija bail. Tā arī viņa zīlēja “kafijas biezumos”, kamēr visu redzēju savām acīm. Bet acis viņai atvēra vīramāte. Tad Marija saprata, ka Tatjana Grigorjevna to darīja ar nolūku, lai viņas vedekla redzētu, ka viņa šajā ģimenē ir lieka.

Kādu dienu vīramāte piezvanīja Mašai uz darbu un lūdza viņu doties mājās. Sieviete teica, ka devusies uz laukiem, bet neesot pārliecināta, vai izslēgusi gāzes plīti. Viņai lūdza, lai Marija pārbauda.

Marijai no darba līdz mājām bija desmit minūšu gājiens. Viņa ātri aizskrēja, atvēra durvis, iegāja iekšā, paostīja gaisu un secināja, ka tas nesmaržo pēc gāzes. Bet pēkšņi viņa sadzirdēja vīrieša un sievietes balsis guļamistabā. Viņa atpazina Jegora balsi, bet otrā balss piederēja skaistam rudmatainam “zvēram”, kuru Jegors bija apskāvis laulības gultā.

Ieraugot viņus, Marija metās prom no dzīvokļa. Pat uztaisīt skandālu nebija viņas spēkos. Sieviete atgriezās darbā, taču neatceras, kā viņai izdevās nogaidīt līdz darba dienas beigām. Jegors viņu gaidīja pie izejas. Viņa domāja, ka lūgs piedošanu. Bet viņš…
“Nu, vispār tu pati visu redzēji un visu saprati. Man Ar Andželu viss ir nopietni, un mēs vēlamies būt kopā. Šķirsimies mierīgi?” vaicāja vīrs.

“Kur tad sadabūji šo Andželu?” Marija prasīja.

“Mana māte mūs iepazīstināja. Tu taču zini, viņa guļ un prāto par man piemērotu līgavu,” nedaudz samulsis atbildēja Jegors.

“Un tas, ka viņas dēls ir precējies, viņu īpaši nesatrauca?” Marija skumji pasmaidīja.

Lasi vēl: Fotogrāfs iemūžināja degošu atkritumu kaudzi. Bet, kad viņš paskatījās uz attēlu, atklāja kaut ko briesmīgu

“Nu, tu mātei neiepatikies un viņa nolēma tevi izsvēpēt no mājas. Un zini, ja mamma kaut ko izlemj, viņa to noteikti izdarīs. Viņa pat uzaicināja mūs ar Andželu satikties mūsu mājoklī, nevis viesnīcās, kā iepriekš,” atklāja Jegors.

Starp citu, kāpēc tu pēkšņi steidzies mājās darba dienas vidū?” viņš vaicāja

“Tava mamma palūdza mani atnākt. Viņai bija aizdomas, ka ir aizmirsusi atslēgt gāzi,”atbildēja Marija.

Šajā brīdī Jegors izplūda smieklos.“Es atpazīstu savu māti. Viņa visu bija pārdomājusi, visu aprēķinājusi, visu pārbaudījusi līdz minūtei. Viņa zināja, ka mēs ar Andželu tajā brīdī būsim mājās. Un bija pārliecināta, ka tu mūs sastapsi. Nu ko – šķirties un palikt draugiem?”.

“Šķiršanās, jā. Draudzība – nedod Dievs. Es ļoti vēlos pēc iespējas ātrāk aizmirst tevi un tavu māti savedēju ”sarunai pielika punktu Marija. Viņas ģimenes laime bija beigusies, taču nez kāpēc viņa juta neparastu atvieglojumu. Tas bija tāpat kā dziļi ieelpot.

Nedaudz vēlāk Marija saprata savu stāvokli. Viņas laime bija iluzora, izdomāta. Tāpēc arī sāpēja dvēsele. Un tagad viņa ir kā putns brīvā lidojumā. Viņai ir tikai divdesmit seši gadi, visa dzīve priekšā. Un mūsu varone cer, ka liktenis viņu nepievils otrreiz, “piespēlējot” viņai neīstu mīlestību.

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

Pievienot komentāru