Es dzīvoju vīra dzīvoklī, viņš man ir uzdāvinājis mašīnu un arī pilnībā mani apgādā. Es neuztraucos par to, ka mums ar bērnu nebūs iztikas līdzekļu. Es zinu, ka mums būtu viss, ko vien vēlētos, taču es negribu bērnus.
Es it nemaz nevēlos bērnus. Vispār nē, un pat negribu par to domāt.
Mēs ar vīru dzīvojam kopā gandrīz 10 gadus, pirms tam 3 gadus esam tikušies un nekad nebijām īpaši apsprieduši šo tēmu. Domājām, ka kādreiz, kad nebūs vairs ko darīt, dzemdēsim sev dēlu vai meitu. Bet pagaidām mums abiem ir ko darīt.
Es strādāju. Man pieder neliela frizētava jeb, kā tagad pieņemts teikt, skaistumkopšanas salons. Jā, es to izveidoju par vīra naudu. Un es pati dzīvoju vīra dzīvoklī, un viņš ir uzdāvinājis man mašīnu, un pilnībā mani apgādā.
Man nav raižu par to, ka mēs ar bērnu varētu palikt bez iztikas līdzekļiem. Es zinu, ka mums būs viss, ko vien varam vēlēties, bet es negribu bērnus.
Pavisam nesen vīrs man paziņoja, ka man būtu jāsāk domāt par bērnu, un iedeva man pusgadu, savādāk viņš iesniegs šķiršanas prasību.
Teica, ka viņam ir jau 35 gadi un viņš vairs negrib vilkt garumā. Bet mani pārņem šausmas no domām par pamperiem, autiņiem, knupīšiem un maisījumiem.
Un vēl būs jāstaipa tas milzīgais vēders…
Arī mana mamma uzstāj, ka 33 gadu vecumā jau būtu laiks piedzemdēt bērnu. Vismaz vienu un vismaz vīra dēļ. Bet vīrs ir lielisks! Tādam varētu arī 1 bērnus piedzemdēt, viņš būs tikai priecīgs.
Pāris dienas atpakaļ, vakariņu laikā pateicu vīram, ka esmu ar mieru dzemdēt viņam bērnu, tikai vajadzēs nolīgt auklīti un mājkalpotāju, jo es netaisos ilgi atrasties dekrēta atvaļinājumā.
Vīrs aizliedza pat domāt par to. Teica, ka nekādu aukļu viņa mājās nebūs, un viņu apmierina jau esošā mājkalpotāja.
Bet es sēdēšu dekrēta tieši tik ilgi, cik tas būs nepieciešams mūsu bērnam.
Palīgā brauks viņa mamma, bet, ja tas būs nepieciešams, viņi pārdos viņas dzīvokli un nopirks citu mūsu mājā vai kaimiņos. Man tas jau ir par daudz!
Turpinājumu lasiet nākošajā ;apā
Pakaarties !Ka nav sievietes,tad lai arii nav !