Interesanti

Pamatojoties uz patiesiem notikumiem, vārdi ir mainīti. Šo stāstu man pastāstīja draudzene, lai brīdinātu no kļūdām, kas var maksāt nervus, laiku, vai pat veselību un dzīvību. Un, lūk, viņas ierauga mašīnu, tiietesa, bez taksometra zīmēm, spērakts aptājas pie divām sievietēm, stikls paveras un vīrietis maigā un līdzjūtīgā balsī jautā: “Vai dāmām vajag taksometru?” Tā vietā, lai abu sieviešu galvās iedegtos pašsaglabāšanās bākugunis, viņu galvās tiek ieslēgta cita funkcija: “Gribu mājās un jo ātrāk, jo labāk”,…

Jana vienmēr gribēja aizbēgt no savas mazās provinces, kur dzīvoja aptuveni desmit tūkstoši cilvēku. Meitene sapņoja par skaistu dzīvi lielā pilsētā. Viņas māte strādāja par pastnieci un par to saņēma grašus. Mācoties vidusskolā, Jana uzskatīja, ka laba izglītība viņai palīdzēs izkļūt no nabadzības. Pēc iestāšanās koledžā, meitene strādāja nepilnu darba laiku kopā ar māti, kā arī vēlos vakaros mazgāja kāpņu telpas. Par dzīvi, ko meitene redzēja tikai televīzijas šovos un seriālos, viņa varēja tikai sapņot….

Kā izrādās, raksturu un attieksmi pret dzīvi ietekmē arī mēnesis, kurā bērns piedzimis. Kad mazulis nāk pasaulē, viņš ir gluži kā balta lapa. Viņš neko nemāk un pilnīgi neko nezina. Taču nevajag aizmirst, ka zvaigznes viņu jau ir apveltījušas ar rakstura īpašībām, kas līdz ar vecumu kļūs arvien izteiktākas, vēsta portāls “Nevskie Novosti”. Janvāris Šajā mēnesī dzimst dzīvespriecīgi un jautri bērni, kas patīk visiem bez izņēmuma. Bet, tiklīdz tu viņu iepazīsti tuvāk, kļūst skaidrs, ka…

Pagājušā gada sākumā ārsts lika Annai doties atpūsties un uzkrāt spēkus pie jūras. Viņš pauda, ka siltais, sāļais gaiss viņai palīdzēs atgūt un pat uzlabot veselību. Annai nebija neviena, izņemot meitu Olgu un mazmeitu Katju. Olgas vīrs pameta ģimeni gandrīz uzreiz pēc Katjas piedzimšanas. Vecmāmiņa ar meitu dzīvoja pilsētā, tā bija pelēka un drūma, bieži lija lietus. Mazmeitai Katjai izdevās no turienes aizbraukt, viņa satika jaunu vīrieti, ar kuru sāka nopietnas attiecības, viņa vārds bija…

Patiesībā es neiekļauju sevi par  tā dēvēto kaitīgo pircēju kategorijā, kuri pastāvīgi kurn uz pārdevējiem un kasieriem. Kaut kur sirdī es sajutu šašutumu par veikalu darbinieku lēnīgumu, garajām rindām, neatbilstību čekā un cenu zīmēs. Taču nesen mainīju attieksmi pret lielveikalu darbiniekiem: pēc kaimiņienes stāstītā sapratu, ka viņu pienākumi, maigi izsakoties, “nav cukurs”. Manas kaimiņienes situācija Manā mājā vienu stāvu augstāk dzīvo Svetlana Vladimirovna – apmēram 50 gadus veca inteliģenta sieviete, kas visu mūžu strādājusi par…