Svētdien bijām kristībās. Nekādi nespēju pārstāt domāt par eksotisko vārdu, kādu vecāki deva meitiņai

Uzreiz teikšu, ka šī ģimene dzīvo ciematā. Paši saprotat, kādas tur ir paražas. Kad es ieraudzīju cilvēku pūli netālu no mazās baznīciņas, es nodomāju, ka uz kristībām ir ieradies viss ciemats.

Droši vien tā arī bija. Skaidrs, ka pēc ceremonijas visi šie cilvēki devās uz restorānu, lai svinētu kristības jautrā pulkā. Svinību vaininieki sarīkoja trakas dzīres.

Jebkuras kāzas nobāl –šajās kristībās bija viss. Gan sivēna cepetis, gan čigāni ar lāčiem, gan dejas līdz rītam. Lūk, šādas ir mazuļa kristības lauku stilā, kas man nav saprotams!

Bet visvairāk mani pārsteidza tas, kādu vārdu vecāki deva kristāmajai meitenītei. Tas, ko dzirdēju, bija ārpus manas saprašanas robežām. Es jau esmu gatava dažādām Evelīnām, Adelēm un Glorijām.

Bet šo vārdu – Tabita – es dzirdēju pirmo reizi. Ko tu par to saki? Personīgi es vairākas reizes vārdupārvaicāju, jo nevarēju pilnībā saprast, kā tas skan. Sākumā mēs ar vīru domājām, ka šim vārdam ir japāņu saknes, bet tad internetā izlasīju, ka tas esot cēlies no grieķu valodas.

Protams, ka pareizticīgo priesteris atteicās kristīt meitenīti kā Tabitu. Tāpēc vecāki baznīcas kalendārā izvēlējās vārdu Tatjana. Ja godīgi, man nepatīk nosodīt vecākus par to, kā viņi nosauc savus bērnus.

Es domāju, ka tā ir viņu personīgā lieta. Un nevienam nav tiesību uzspiest viņiem savus variantus. Šajā situācijā es arī neapsūdzu, bet esmu vienkārši neizpratnē. Ne vairāk. Un es brīnos par vecāku bagātīgo iztēli. Un jūtu līdzi meitenei, kura visu savu dzīvi dzīvos ar vārdu Krivošejeva Tabita Petrovna. Tas skan pilns bērna vārds.

Kad mana klasesbiedrene par godu Romas pāvestam Franciskam nosauca meitu par Frančesku, es nodomāju, ka neko pārsteidzošāku vairs nedzirdēšu.

 

Bet še tev! Dzīve ir skaista un vienmēr sagādā jaunus pārsteigumus. Šajā gadījumā vārds Tabita man bija galvenais dienas notikums. Protams, ja jūs ilgstoši sauksiet bērnu vārdā, pie tā var pierast. Varbūt laika gaitā šāds eksotisks vārds arī man vairs nešķitīs tik neatbilstošs mūsu realitātei.

Meitenītes māte piekrita šā raksta publicēšanai un bērna vārda pieminēšanai, jo bērniņunokristīja, bet dzimšanas apliecība vēl nav noformēta (bērns ir 3 nedēļas vecs).

Mātei ir svarīgs cilvēku viedoklis – viņa lasa šo rakstu. Tuvākajās dienās viņi grasās noformēt dzimšanas apliecību un ir neziņā, ko rakstīt dokumentā – Tabita vai Tatjana (kā viņa tika nokristīta).

Lasi vēl: Zaudējot mammu, tu zaudē daļu savas dvēseles. Pastāsti mātei, cik ļoti viņu mīli, kamēr viņa ir dzīva!

Vecāki mokās šaubās, jo daudzi radinieki bija pret vārdu Tabita. Man arī nepatika – un es atklāti viņiem to pateicu. Runājot par priesteri, viņš piedāvāja vārdu Tavifa, bet vecākiem šis variants nepatika.

 

Svarīga piebilde: Šis notikums norisinājies Krievijā.

 

 

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

COMMENTS

  • <cite class="fn">Anonymous</cite>

    Man ļoti patīk – Tabita. Labprāt gribētu tādu vārdu arī sev.

  • <cite class="fn">silvuks</cite>

    Man bija draudzene Tabita, ļoti skaista un jauka. Manu vīra māsu sauc par Frančesku, bet manu vecāko mazbērnu mātes meitiņu sauc -Franciskaun viņai ir 10 gadi, brīnišķīga meitene…

  • <cite class="fn">sausās tualetes pods</cite>

    Ar ko tad Tavifa ir labāks vai sliktāks vārds par Tabitu? Tabita ir skanīgāks. Bet, ja cilvēkiem patīk savus bērnu saukt dažādos cittautiešu vārdos, lai sauc!
    Bērns visus apbur ar savu mīļumu nevis vārdu un vārds iemanto slavu ar bērna raksturu un būtību.
    Lai veicas mazajai gaviļniecei!

  • […] Lasi vēl: Svētdien bijām kristībās. Nekādi nespēju pārstāt domāt par eksotisko vārdu, kādu vecāki … […]

  • <cite class="fn">Anonymous</cite>

    Brīnišķīgs vārds

  • <cite class="fn">Anita</cite>

    Ļoti skaists vārds,manai tantei arī tāds.

  • <cite class="fn">Anonymous</cite>

    Vārds Tabita ir minēts Bībelē, tiešais tulkojums ir Stirna.Bībelē Tabita bija labdare un nabagu apdāvinātāja. (Apustuļu darbi 9.nodaļa.)

Pievienot komentāru