Svarīgi

Šodien es jums pastāstīšu par dīvaināko pamesto vietu, kādu esmu redzējis… Palīdziet man saprast, kas ir kas šajā stāstā. Laikapstākļi nedēļas nogalē bija lieliski, tāpēc nolēmu doties sēņot. Bagātīgais lietus bija darījis savu – mežā bija tik daudz sēņu, ka aizrautības pārņemts es gandrīz iekritu tādā kā ūdenskrātuvē. Māja mežā No kurienes meža biezoknī radusies šāda bedre? Paskatoties apkārt, starp  kokiem ieraudzīju mazu mājiņu. Tās sienas bija nokrāsotas gaiši zaļā krāsā – šķita, ka tas…

Manam kaimiņam šogad traki nepaveicās.

Lūk, beigās mūsu meklējumi vainagojās panākumiem un mēs šo vietu atradām! Bija novembra vidus, un laiks tajā dienā bija saulains un silts. Mūsu ceļš jau atkal vijās pa maršrutu, pa kuru vairākas reizes gājām garām kādas interesantas vietas meklējumos. Astoņi kilometri vienā virzienā, vēl astoņi kilometri pretējā virzienā, plus vēl daži kilometri pa apkārtni. Un gājām pa krūmu biezokņiem, apejot kritušus kokus. Glāba arī tas, ka novembrī nebija zāles, tā bija novītusi. Pretējā gadījumu vispār…

Kad apprecējos ar Deividu, es lieliski apzinājos, kādā ģimenē iekļūšu. Ka man ar kaut ko jāsamierinās, jāiemācās kaut kur paklusēt, uz kaut ko pievērt acis. Mīlestība ar mums dara brīnumus, un tajā dzīves brīdī es biju akla un muļķīgi ticēju, ka varu tikt galā ar visu. Kad mani vecāki uzzināja, ka tiekos ar gruzīnu, viņi bija ļoti piesardzīgi, bet es viņiem apliecināju, ka Deivids uzauga šeit, un visa viņa ģimene dzīvo kopā ar mums, mūsu…

Jau pa ceļam mums ar sievu  izcēlās strīds. Ne jau par dzīvi, bet sirdsapziņu. Mēs kašķējāmies veselu stundu, kamēr meita gulēja aizmugurējā sēdeklī. Darba kārtībā bija viens jautājums .. Kā labāk uz laiku atstāt meitu pie omītes un doties prom bez bažām… Pirms pāris nedēļām uzzinājām, ka ar savu uzvedību nodarām neatgriezenisku kaitējumu. Un diviem cilvēkiem uzreiz – meitai un viņas vecmāmiņai. Tas, ka mēs viņas nekad neatstājam divatā un nedodam iespēju sazināties savā, īpašā…

Vecmāmiņa ielaida čigānu ģimeni savā mājā, lai gan visi brīdināja to nedarīt.. Vecmāmiņa Zoja vienmēr bija laipna. Viņa ticēja Dievam un nekad nepārstāja lūgt palīdzību. Viņa nekad nav atteikusies palīdzēt ikvienam, kas viņai jautāja, un varēja dalīties ar pēdējo. Ikreiz, kad viņai bija iespēja izdarīt labu darbu, viņa nekad to neatteica. Vecmāmiņa Zoja prata uzlādēt citus ar pozitīvo enerģiju un viņai tas izdevās tik labi, ka tie, kas gribēja zināt viņas likteni, devās pie viņas…

Rīt dosimies pie maniem vecākiem, – teica Stass, noskūpstīdams savu draudzeni Jūliju uz vaiga.- Forši, vai ne?  Jaunā sieviete priecājās, jo viņai bija apnicis visu laiku apmeklēt kinoteātri un kafejnīcas. Stass cieši apskāva Jūliju un pasmaidīja – vai tev ir auksti? Ļauj man tevi sasildīt. – Rīt mēs dosimies uz manu vecāku māju, lai es varētu tevi iepazīstināt ar viņiem, teica vīrietis. Jūlija teica, ka viņai ir bail no kontakta ar Stasa vecākiem. Viņš iesmējās…

Taksometra vadītājs Vladimirs, nogādājis citu klientu pareizajā adresē, noguris paberzēja seju. “Tātad, ir pienācis laiks doties mājās,” vīrietis pie sevis sacīja. Viņš saprata, ka vajadzētu atpūsties, paskatījās pulkstenī – pusčetri, un drīz atkal uz maiņu. Viņš strādāja ne tikai par taksometra vadītāju, lai piepelnītos, jo sieva Aļona bija dzemdību atvaļinājumā. Pārim nesen piedzima otrs dēls Andrejs, bet vecākajam Vaņam jau bija 5 gadi, un viņš bija neliela tēva kopija. Aļona ļoti gaidīja savu otro bērniņu,…

Devāmies uz pamestu ciematu, kurā vēl nebijām bijuši. Par šo vietu un savām trofejām daudz bija stāstījuši paziņas, kuru aizraušanās ir senu priekšmetu meklēšana zemē. Ar vairākiem saviem atradumiem viņi ļoti lepojās. Bet mums nebija lemts nokļūt šajā vietā, kamēr nebijām ieguvuši raktmobili! (tā mēs nodēvējām savu apvidus automobili UAZ ). Iegādājāmies lietotu automašīnu. Lai arī tā bija veca, bet visa tehniskā daļa bija lieliskā stāvoklī. Ciemats, kurā nonācām, bija neliels. Diemžēl karš šai apdzīvotajai…